“Rebir” valdes priekšsēdētājs Jānis Zudāns gan situāciju uzņēmumā izvairījies plaši komentēt. “Pie mums situācija nav ne labāka, ne sliktāka kā citās nozarēs – celtniecībā, kokapstrādē. Situācija patiešām ir smaga: krīze pastiprinās ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē (..) Kas notiks rīt, zina tikai Dievs Tas Kungs”, noteicis Zudāns.
Tikmēr kāds bijušais “Rebir” darbinieks, apstiprinot pilsētā klīstošās baumas par smago krīzi, laikrakstam paudis, ka problēmu sakne meklējama kvalificētu kadru trūkumā. Līdz ar iestāju Eiropas Savienībā, Rēzeknes jaunieši masveidā devušies strādāt uz ārzemēm, savukārt jau daudzus gadus nostrādājušie darbinieki – pensijā.
Arī vietējās izglītības iestādes darba tirgum nesagatavojot jaunos atslēdzniekus un frēzētājus un “Rebir” saviem spēkiem vairs nevarēja sagatavot visas nepieciešamās detaļas instrumentu izgatavošanai. Tādējādi “Rebir” tās pasūtīja no Ķīnas. Taču Āzijā ražotās detaļas bijušas nekvalitatīvas, kas atstāja nelabvēlīgu iespaidu uz “Rebir” saražoto galaprodukciju. Tādēļ sadarbības partneri, kas iepriekš augstu bija vērtējuši rēzekniešu darba kvalitāti, izvēlējušies citu sadarbības partneri, stāstījis agrākais darbinieks.
Šīs gan nav pirmās lielās grūtības, ko uzņēmums piedzīvojis. Pirmās bija Krievijas krīzes laikā 1998. gadā, tomēr tad dažu gadā laikā “Rebir” atguvās.
Iespējamā strādnieku masveida atlaišana varētu būt smags trieciens reģionam, kur jau tagad ir viens no lielākajiem bezdarba līmeņiem valstī – 8% pilsētā un 16,8% Rēzeknes rajonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
