Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu "Norupe" ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības "Rīgas mežu" kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt "Rīgas mežiem" uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

"VK secinājumi liecina par nepilnvērtīgu Rīgas pašvaldības īstenoto "Rīgas mežu" pārvaldību, bet laba pārvaldība ir kritiski svarīga, lai efektīvi un godīgi nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī labvēlīgi ietekmētu tautsaimniecību," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Arī Konkurences padome Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības iesaistīšanos uzņēmējdarbībā vērtē kā nepamatotu, apstiprina Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "Valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, tajā skaitā, ja tirgū ir nepilnības un privātais sektors nevar nodrošināt preces un pakalpojumus. Tomēr šajā gadījumā tirgū ir pietiekama konkurence, tāpēc SIA "Rīgas meži" lēmums izveidot savu zāģētavu ir vērtējams ļoti negatīvi. Vienlaikus jāuzsver, ka tieši privātā sektora uzņēmēji veicina šī tirgus attīstību, jo ir efektīvāki savu resursu izmantošanā. Publiskām personām ir būtiski apzināties – neuzticība privātajam biznesam ilgtermiņā demotivē jebkuru uzņēmēju, kas savukārt apdraud visas sabiedrības iespējas saņemt ieguvumus no godīgas un spēcīgas konkurences."

Mežistrādes plānošanas jomā VK secinājusi, ka "Rīgas mežu" darbība neliecina par plānveidīgu mežizstrādi sabiedrības interesēs. Vēlme gūt iespējami lielākus ienākumus no saimnieciskās darbības ir bijusi "Rīgas mežu" darbības vadmotīvs vairāku gadu garumā.

Rezultātā ir upurēta plānveidīga pašvaldības meža platību apsaimniekošana. Arī uzņēmums pats revīzijas laikā norādīja, ka cirsmas tiek plānotas un izstrādātas tā, lai maksimāli noslogotu pašu izveidoto kokzāģētavu un sasniegtu iecerētos ieņēmumus, norāda VK.

Ikgadējā Rīgas domes dotācija "Rīgas mežiem" Rīgas parku un dārzu apsaimniekošanai, kas 2017. gadā jau pārsniedz 2 miljonus eiro, uzņēmumam tika piešķirta, nenorādot, kādi konkrēti uzdevumi par šiem līdzekļiem jāizpilda.

Par revīzijas rezultātiem Valsts kontrole 20. decembrī informē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.

Uzņēmums pārmetumus noraida

"Rīgas meži" portālam "Delfi" pauda uzskatu, ka VK secinājumi nav pareizi un ir grozāmi.

"Apstāklis, ka kapitālsabiedrībai ir pieejams resurss – apaļkoki - , nevar būt par pamatojumu secinājumam, ka tiek negatīvi ietekmēta konkurence, jo jebkurš privāts komersants, kura komercdarbības rezultātā rodas papildus resurss, visticamāk, rīkojas līdzīgi," norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

Kapitālsabiedrības ieskatā, secinājumu par negatīvu ietekmi uz konkurenci nevar izdarīt, pamatojoties uz atsevišķu konkurējošu uzņēmumu pausto viedokli, neizpētot tirgu kopumā un nevērtējot uzņēmuma darbības pozitīvo ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību kopumā, piemēram, samaksāto nodokļu apmēru, radīto darba vietu skaitu, investīcijas izglītībā.

"Rezultātā kapitālsabiedrība kokmateriālu tirgū nekonkurē ar zemu cenu un, ņemot vērā, ka to ražošanai tiek izmantoti tikai kapitālsabiedrības resursi, tad piedāvātās produkcijas apjomi kopējā tirgū ir nelieli," norāda Tauriņš.

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika preses sekretārs Mareks Gailītis sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka vicemērs, kurš ir atbildīgs par kapitālsabiedrību pārraudzību, ar VK slēdzienu vēl nav iepazinies.

"Mēs iepazīsimies un tad, uzklausot uzņēmuma viedokli, sekosim šo ieteikumu izpildei," sacīja Gailītis.