Situācija gan mainīsies pēc plānotā 62 000 kvadrātmetru plašā "Akropolis Group" attīstītā tirdzniecības centra izbūves Rīgā.
"Colliers International" pārstāvis Marguss Tinno atzīst, ka Igaunija tuvojas tirgus piesātinājuma robežai. Viņa vērtējumā pašlaik komercplatību tirgus gan ir līdzsvarā – projektu attīstība izrādās neveiksmīga tikai vājas vadības vai sliktas atrašanās vietas dēļ.
Pretstatā Latvijai, kur tirdzniecības centru lauvas tiesa ir koncentrēta galvaspilsētā, Igaunijā iepirkšanās centru attīstība ir aktīva arī citos reģionālajos centros – Tartu, Narvā un Pērnavā. "Ober-Haus" pārstāvis Sauļus Vagonis gan piebilst, ka dati neatspoguļo patieso situāciju, jo šajās pilsētās tirdzniecības centri ir arī atrakciju parki, kurus apmeklē ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tūristi.
"Kūrortpilsēta Pērnava atrodas pusceļā starp Rīgu un Tallinu, tādēļ tajā ir liela garāmbraucošo ceļotāju plūsma. Apkārtnē atrodas arī daudz vasaras māju, kuru apmeklētājiem nav pārāk daudz iepirkšanās iespēju, tādēļ viņi apmeklē tuvākos iepirkšanās centrus," viņš skaidro.
Tinno norāda, ka Igaunijā šobrīd ir optimāls tirdzniecības centru skaits. "Neraugoties uz to, tiek attīstīti jauni projekti, tādēļ nākotnē situācija var mainīties – būs uzvarētāji un zaudētāji," viņš piebilst. "Jau šobrīd mēs dzirdam par nomnieku un apmeklētāju skaita samazināšanos."
Viņa vērtējumā diskusijai jābūt nevis par optimālu kopplatību, bet gan par to, vai konkrētā vietā ir vērts attīstīt veikalus. Nākotnē tirdzniecības centri Igaunijā centīsies pievilināt klientus ne tikai ar savu izmēru, bet arī plašām autostāvvietām un labiem sabiedriskā transporta savienojumiem.
Tinno gan uzsver, ka viena no Igaunijas tirgus īpatnībām ir tā, ka tirdzniecības centriem teju vai nav jākonkurē ar individuāliem veikaliem.
Iepirkšanās centri Latvijā ir koncentrēti Rīgā, kur atrodas 16 šādi uzņēmumi, no kuriem platības ziņā lielākais ir "Riga Plaza". Plānotais centrs "Akropolis" varētu kļūt par jauno līderi, tomēr arī citi centri nesnauž un ir iecerējuši paplašināties. Reģionos lielu tirdzniecības centru ir tik maz, ka lielākie nekustamo īpašumu uzņēmumi pat neapkopo statistiku par platībām katrā no pilsētām.
"Mums ir diezgan konsolidēts patērētāju blīvums Rīgā un cilvēki ir gatavi braukt uz galvaspilsētu iepirkties. Turklāt zemes cenas galvaspilsētas perifērijā ir saprātīgas un brīvo platību ir pietiekoši. Ja pamatā patērētājs ir Rīgā un ir jākonkurē ar tirgū spēcīgiem centriem turpat, nav pamatojuma būvēt starp pilsētām, it īpaši ņemot vērā to, cik piesātināts šobrīd ir tirgus," vērtē "Newsec Latvia" pārstāvis Artūrs Lezdiņš.
Attīstīt pelnošu un veiksmīgu tirdzniecības centru gan nav vienkārši – tajā jāiekļauj veikali ar atbilstošāko preču klāstu, un tam jāatrodas pareizā vietā. Veiksmīgākie tirdzniecības centri izvietoti ceļa labajā pusē, izbraucot no pilsētas, skaidro "Balsta" valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš. Šie nosacījumi piepildās arī abu komerciāli veiksmīgāko Rīgas centru gadījumā – "Alfā" un zināmā mērā arī "Spicē".
Rēķinot iepirkšanās centru platības uz iedzīvotāju skaitu, Lietuvas pilsētas Klaipēda un Šauļi apsteidz valsts galvaspilsētu Viļņu.
"Iedzīvotāju skaita samazināšanās liek attīstītājiem apsvērt jaunu centru veidošanu tikai lielākajās pilsētās, kur tirdzniecības centriem ir garantēta pietiekami liela apmeklētāju plūsma," skaidro Vagonis.
