Pret jautājuma izskatīšanu sēdē iebilduši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis žurnālistiem pēc sēdes sacīja, ka jautājumu nolemts atkārtoti skatīt koalīcijas padomes sēdē. Viņaprāt, RP ministru iebildumi bijuši ļoti politizēti, vairāk par viņu argumentiem aicinot gan taujāt pašiem ministriem.
Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem apliecināja, ka viņaprāt, šis jautājums nav pietiekami izdiskutēts ministru un arī partiju starpā. Lēmums par ES naudas pārdali tiekot virzīts ļoti sasteigti un tā atbalstīšanas gadījumā Pavļutam būtu ļoti grūti paskaidrot sabiedrībai savu rīcību un uzņemties par to politisko atbildību.
Tāpat ekonomikas ministrs norādīja, ka medijos līdz šim bijusi maldīga informācija, ka koalīcija ir atbalstījusi ES naudas pārdali citiem infrastruktūras projektiem, jo koalīcijas sēdē pirmdien šis jautājums neesot diskutēts pēc būtības.
Ekonomikas ministrs arī uzsvēra, ka SM priekšlikums par jauno vilcienu iepirkumam paredzētā ES Kohēzijas finansējuma novirzīšanu citiem mērķiem parādījies vien pirmdien, bet skatīšanai valdības sēdē tas iekļauts jau nākamajā dienā. Tāpat Pavļuts akcentēja, ka valdības sēdē jautājumi par SM piedāvājumu bijuši premjeram un citiem ministriem, ne tikai RP pārstāvētajiem. RP ministri neuzstāj ne uz vienu risinājumu, bet norāda uz daudzām neskaidrībām SM piedāvātajā variantā.
Arī Sprūdžs pēc valdības sēdes norādīja uz to, ka jautājums par vilcienu iepirkumam paredzētā ES Kohēzijas fonda finansējuma novirzīšanu citiem mērķiem koalīcijas padomē pirmdien skatīts garāmejot un bez papildu informācijas par jautājuma būtību. "Uz tā pamata nevar pieņemt lēmumus," teica Sprūdžs.
Sprūdžs norādīja, ka SM piedāvājums paredzēja līdzekļus pārdalīt ne tikai sākotnējiem mērķiem, bet arī citiem, kas nav saistīti ar pasažieru pārvadājumu attīstību. Pēc ministra domām, svarīgi ir panākt, lai līdzekļus maksimāli novirza sākotnēji paredzētajam mērķim - iedzīvotāju mobilitātei un ilgtspējīgai sabiedriskā transporta sistēmai. Mazāka nozīme irtam, vai Eiropas nauda tiek pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu vai citai infrastruktūrai.
Tikmēr satiksmes ministrs akcentēja, ka lēmuma atlikšana par vilcienu iepirkumam paredzētā Eiropas finansējuma pārdali var negatīvi ietekmēt šīs naudas apguvi. ”Protams, tas lēmuma atlikšana traucē apgūt šos līdzekļus citos valsts infrastruktūras objektos šīs programmas ietvaros, kam bija paredzēta šī nauda,” uzsvēra Ronis.
Viņš atzīmēja, ka vairākas dienas runāts ar PV valdi par iespēju tomēr pirkt jaunus vilcienus, bet mazākā daudzumā nekā bija plānots projektā, kam bija paredzēts piesaistīt ES Kohēzijas fonda naudu. ”Vilcienus varētu iegādāties ne ES atbalstītā projektā, bet komerciāli un ne tik daudz vilcienus un neizmantot ES līdzekļus,” teica satiksmes ministrs, akcentējot, ka vēlētos, lai jauni vilcieni būtu pēc iespējas ātrāk.
”Esošo vilcienu esošā ritošā sastāva derīguma termiņš beidzas pēc 7-8 gadiem. Tā kā viennozīmīgi mums būs nepieciešami jauni vilcieni, cita lieta – cik daudz un vai nepieciešams izlietot ES līdzekļus šādam iepirkumam,” noteica satiksmes ministrs.
Premjers Valdis Dombrovskis pēc valdības sēdes žurnālistiem vien norādīja, ka atbilstoši koalīcijas sadarbības līgumam - ja vienas partijas ministri iebilst pret jautājuma virzīšanu, tad jautājums uz nedēļu ir atliekams.
Satiksmes ministrija (SM) informatīvajā ziņojumā valdībai rosināja jaunu vilcienu iegādei iezīmēto Kohēzijas fonda finansējumu novirzīs TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcijai un attīstībai - Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstībai un ātrgaitas dzelzceļa līnijas projektam ”Rail Baltica", lidostas infrastruktūras attīstībai un TEN -T autoceļu tīkla uzlabojumiem.
Atbildīgā SM skaidro: ņemot vērā to, ka noslēgtais vilcienu iepirkuma līgums nav stājies spēkā, kā arī to, ka ES 2007. - 2013.gada plānošanas perioda projektu aktivitātes jāpabeidz ne vēlāk kā 2015.gada 31.augustā, nekavējoties jāpieņem lēmums par turpmāku rīcību ar projektam atvēlēto Kohēzijas fonda finansējumu, lai nodrošinātu tā apguvi pilnā apmērā.
Ja jautājums par jaunu vilcienu iegādei Kohēzijas fondā atvēlētā 100 miljonu latu finansējuma sadali netiks izskatīts nekavējoties, tad šī Eiropas nauda netiks apgūta, brīdina SM.
Savukārt CAF vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim (V) norāda, ka kompānija kopš līguma parakstīšanas 2.aprīlī pilda panākto vienošanos par vilcienu iepirkumu, un pauž neizpratni, ka PV valde maijā norādījusi par parakstītajā līgumā nepieciešamajiem labojumiem, lai risinātu jautājumus saistībā ar ES Kohēzijas fonda finansējumu.
Jau no pirmā PV pieprasījuma CAF apņēmies meklēt alternatīvu risinājumu, kā to ieteica pats PV, taču CAF nekādā ziņā nevarēja atbalstīt to, ka visu līguma apspriešanas procesu atkārtotu no jauna. No 2012.gada maija līdz septembra beigām PV izvairījies no jebkāda veida dialoga, vien piedāvājis noslēgt jaunu līgumu kā ”nepieciešamos grozījumus”, vēstulē apgalvo CAF.
Šā gada septembra beigās PV uzstājusi, ka līgumā ir tikai pieci punkti, kuros nepieciešami labojumi, ”tomēr patiesībā PV iesniedza 520 līguma labojumus tikai vienu nedēļu pirms PV noteiktā termiņa beigām”. Vēlāk sekojis jauns PV piedāvājums ar 70 līguma labojumiem, vēstulē apgalvo CAF.
”Mēs vēlamies Jūs informēt, ka mēs piekritām 90% no piedāvātajiem grozījumiem un bijām gatavi apspriest atlikušos piedāvājumus. Pat 2012.gada 2. oktobrī plkst.19 PV iesniedza mums jaunus grozījumus,pieprasot tajā pašā laikā sākt sarunas ar VAS ”Latvijas Dzelzceļš” (”LDZ”), lai līdz pusnaktij noslēgtu 200 miljonu eiro vērtu vilcienu uzturēšanas līgumu. Plkst.23:54 mēs akceptējām lielāko daļu līguma pantu, pieprasot papildus laiku, lai formāli noslēgtu uzturēšanas līgumu ar LDz,” norāda Spānijas kompānija.
CAF ieskatā, PV nebija ieinteresēts panākt vienošanos, jo nekavējoties paziņoja, ka līgums nav spēkā. Tas esot izdarīts, neizlasot CAF piedāvājumu. Kompānija uzskata, ka līgums joprojām ir spēkā.
Spāņu uzņēmums valdības vadītājam norāda arī uz nepieņemamo pārrunu vadīšanas veidu. ”CAF ir bijis un turpinās būt pretimnākošs, lai varētu palīdzēt Latvijai izmantot ES fondu naudu saskaņā ar ES noteikumiem, taču mēs esam atklājuši, ka PV nav nekāda ieinteresētība šādai pretimnākšanai. Bailes par ES fondu līdzekļiem ir tikušas izmantotas kā iemesls, lai apturētu projektu tādu iemeslu dēļ, kurus mēs nespējam saprast,” norāda Spānijas kompānija.
Tā vēstules noslēgumā pauž cerību, ka CAF varēs turpināt attīstīt šo projektu, kas nodrošinās Latviju ar jauniem pasažieru vilcieniem.
Jau vēstīts, ka konkursā par vilcienu piegādi izvarēja Spānijas kompānija "Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A." (CAF). Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas bija plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu, bet ”Pasažieru vilciena” (PV) līdzfinansējums - 44 miljoni latu. Kopējā līguma vērtība ar vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā bija paredzēta 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu).
Iepriekšējā AS ”Pasažieru vilciens” (PV) vadība līgumu ar CAF parakstīja šā gada 2.aprīlī, taču tas nestājās spēkā, jo parakstītais dokuments atšķirās no valdībā akceptētā līgumprojekta. Lai Latvija nezaudētu ES līdzfinansējumu projektā, PV piedāvāja CAF grozīt aprīlī parakstīto līgumu. Par grozījumiem vilcienu iepirkuma līgumā bija jāvienojas līdz 2.oktobrim, līdz kuram neizdevās vienoties par izmaiņām līgumā.
PV vēlējās sludināt jaunu vilcienu iepirkuma konkursu, kas būtu mazāk apjomīgs nekā iepriekš iecerētais. Proti, konkursu sludinātu vien par vilcienu iegādi, bet to uzturēšanu un apkopi varētu nodrošināt ar PV saistītais uzņēmums pašmāju uzņēmums "VRC Zasulauks”, iepriekš pēc neveiksmīgajām sarunām ar CAF lēsa PV vadība.