Krievijas valūtas rubļa kursa kritums "noēd" Latvijas uzņēmumu peļņu un biznesa darījumi apstājas, apkopojot pirmās tendence abu valstu biznesa attiecībās, secinājis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.
Uzņēmējs portālam "Delfi" norāda, ka ilgtermiņa biznesa projektos, kādi ir arī būvniecības materiālu ražošana un eksports, vienošanās par sadarbību tiek noslēgta ļoti savlaicīgi, rēķinoties ar noteiktu peļņas procentu. Piemēram, aizvadītā gada decembrī vienojoties par darījumu un iespējamo peļņu tā ietvaros 10-15%, ko neapšaubāmi ietekmē Krievijas rubļa kurss.
"Līdz ar brīdi, kad sāk krist Krievijas valūtas vērtība un novērojot tendenci, ka rubļa kursa kritums aizvien pieaug, plānotā peļņa vai liela tās daļa ir zudusi gan ražotājam Latvijā, gan viņa partnerim - produkcijas izplatītājam Krievijā. Darījumi tiek apturēti, jo pie milzīgām valūtas kursa svārstībām tie ne vienai, ne otrai pusei nav vairs izdevīgi," novērojis Vanags.
Rubļa vērtības kritums ietekmē iedzīvotāju pirktspēju, tādēļ jebkurā gadījumā to jūt šajā tirgū strādājošie uzņēmumi, portālam "Delfi" sacīja "Latvijas Balzama" (LB) pārstāve Dana Hasana. Tā kā līgums ar LB produkcijas izplatītāju Krievijā slēgts eiro valūtā, tad uzņēmums ir pasargāts no valūtas kursa svārstībām. Hasana norāda, ka tirgū kopumā jārēķinās ar patēriņa kritumu, tomēr pagaidām tas neietekmē uzņēmuma pārdošanas apjomu Krievijā.
Uz Krieviju LB galvenokārt eksportē "Melno balzamu", kura pircēji ir visai uzticīgi un no iecienītā dzēriena neatsakās. Tomēr uzņēmuma pārstāve uzsver, ka kompānija rūpīgi seko līdzi notikumiem kaimiņvalstī.
"Delfi" jau ziņoja, ka sākot ar pirmdienu, 10.novembri, Krievijas centrālā banka atcēlusi rubļa piesaisti dolāra un eiro valūtu grozam, pārtraukusi intervenci un atcēlusi pieļaujamo rubļa vērtības svārstību koridoru.
Tādējādi centrālā banka norāda, ka tirgus noteiks rubļa vērtību.
Pēdējo trīs mēnešu laikā rublis zaudējis piekto daļu savas vērtības. Līdz ar krīzi Ukrainā, rietumu sankcijām pret Krieviju un ar to saistīto investoru bēgšanu no valsts, Krieviju ietekmējis arī naftas cenu kritums.
Šogad Krievijas valūtas rezerves sarukušas par 73 miljardiem dolāru. Pagājušajā nedēļā Krievijas centrālā banka paziņoja par jaunu intervences stratēģiju - ik dienas tā noteiks jaunu valūtas vērtības zemāko slieksni un īstenos intervenci tikai tad, ja rubļa vērtība sasniegs šo slieksni, dienā tam tērējot ne vairāk par 350 miljoniem dolāru. Tomēr vien dažas dienas pēc šī paziņojuma tā izlēmusi intervenci pārtraukt vispār.
