Saeima ceturtdien noraidīja priekšlikumu, kas varētu atlikt valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem.
Pašlaik paredzēts, ka maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām no nākamā gada 1. janvāra. Savukārt deputāts Kārlis Seržants (ZZS) likuma grozījumu galīgajam lasījumam iesniedzis priekšlikumu noteikt, ka šī norma stājas spēkā ar īpašu likumu.
Seržants debatēs uzsvēra, ka saistībā ar izmaiņām maksātnespējas jomā Saeima sēž "zaporožecā" un spriež, kā to pārveidot par "Mercedes-Benz", piedāvājot nomainīt tikai auto markas zīmi. "Vai tas kaut ko mainīs, ka mēs zināsim, ka vienam no maksātnespējas administratoru grupas neoficiālajiem līderiem ir divi "Bentley", nevis viens," viņš teica, skaidrojot, ka problēmas maksātnespējas jomā ir daudz lielākas un vispirms jāsakārto visa nozare.
Seržanta priekšlikums tomēr neguva deputātu vairākuma atbalstu.
Galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" nosaka, ka uz maksātnespējas administratoriem attieksies vispārējie amata savienošanas ierobežojumi, tostarp, amatpersona savu amatu varēs savienot arī ar saimniecisko darbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona, pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
Maksātnespējas administratoriem būs aizliegts divus gadus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas gūt ienākumus vai pieņemt dāvanas no subjekta, kura maksātnespējas procesu viņš ir administrējis. Tāpat administrators nedrīkstēs administrēt procesu subjektam, no kura viņš iepriekšējo divu gadu laikā saņēmis dāvanas.
Savukārt, lai novērstu situācijas, kad maksātnespējas administrators amata pienākumus pilda, atrodoties interešu konflikta situācijā, būs jāpiemēro Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma noteikumi par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības, fiziskās vai juridiskās personas maksātnespējas procesiem. Tam būs nepieciešams Maksātnespējas administrācijas vai paša administratora pieteikums.
Ņemot vērā valsts amatpersonas statusa noteikšanu, maksātnespējas administratoriem būs pienākums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt amatpersonas deklarāciju. Tas būs jādara arī tad, ja administrators praktizē kā zvērināts advokāts. Lai nodrošinātu advokāta profesionālās darbības un viņa klienta konfidencialitāti, likuma grozījumi noteic, ka deklarācijā, ko iesniedzis administrators, kurš vienlaikus ir arī advokāts, nav publiskojama informācija par zvērināta advokāta profesionālās darbības ietvaros izpildāmo uzņēmuma līgumu un pilnvarojumu, kā arī veiktajiem darījumiem, to apmēru un pusēm darījumā.
"Skaidrs, ka maksātnespējas administrēšanas procesā ir vairākas nepilnības, neprecizitātes un neatrisinātas lietas. Bet, ja mēs paliksim tikai pie diskusijām, nevis praktiskiem soļiem, lai uzlabotu šo situāciju, nekas nemainīsies. Dzīve rādīs, vai pieņemtais lēmums ir pareizs," iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē pauda komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S).
Grozījumus atbildīgās komisijas sēdē iepriekš neatbalstīja Latvijas Zvērinātu advokātu padome, uzsverot, ka izmaiņas nav pieļaujamas, kamēr Satversmes tiesā nav izskatītas ierosinātās lietas par valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem, kā arī nav pieņemts regulējums, kas noteiktu administratoru darbības ierobežojumu saturu. Tāpat pret valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem iebilda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.
