"Plašais nereģistrēto un nelicenzēto finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības lauks visā Latvijas teritorijā raisa nopietnas bažas. Finanšu piramīdu darbība nav tikai jautājums par potenciālu krāpniecību, tas ir jautājums par valsts spēju pasargāt savus iedzīvotājus no krāpniecības," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (ZRP). "Latvijā ir jau bijusi tiesu prakse, kad finanšu piramīdu tipa darbība novedusi pie graujošām sekām. Tas rada plašu negatīvu rezonansi sabiedrībā un diskreditē valsts varu," norāda Ražuks.

Komisijas deputātiem un ekspertiem diskutējot par to, vai būtu nepieciešami likumu grozījumi, kas sekmētu finanšu piramīdu ierobežošanu, sēdē izskanēja pārliecinošs viedoklis, ka šādi grozījumi nav nepieciešami. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka valsts iestādēm jau esošo normatīvo aktu ietvaros turpmāk vajadzētu rīkoties aktīvāk finanšu piramīdu ierobežošanas pasākumos, informēja Preses dienests.

Finanšu un Kapitāla tirgus (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis informēja deputātus, ka FKTK kā valsts struktūrai ir pieejami pietiekami daudz instrumentu, kā rīkoties finanšu piramīdu konstatācijas gadījumā, un pauda viedokli, ka papildu normatīvie akti nav nepieciešami. Brazovskis arī uzsvēra, ka krāpniecisku finanšu darījumu ierobežošanā FKTK ir izveidojusies laba sadarbība ar citām valsts iestādēm.

Savukārt Uzņēmuma reģistra Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis norādīja, ka Uzņēmumu reģistrs nevar atteikties reģistrēt kādu biedrību tikai uz aizdomu pamata, reģistrāciju var vienīgi atlikt.

Arī deputāts Ingmārs Čaklais (V) uzsvēra, ka nav iespējami tādi likumu grozījumi, kas aizliegtu reģistrēt kādas biedrības, jo nav iespējams dibināšanas brīdī pilnībā izzināt to motīvus. Viņš arī vaicāja ekspertiem, kas būtu jādara, lai varētu efektīvāk kontrolēt finanšu piramīdas, un kā nepieļaut sabiedrības uzticēšanos krāpnieciskām shēmām.

Brazovskis akcentēja, ka būtu vairāk jāskaidro sabiedrībai par iespējamām sekām, kādas var rasties, ieguldot naudu nereģistrētās vai nelicenzētās finanšu organizācijās. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka sabiedrībā vienmēr būs cilvēki, kas būs ar mieru iesaistīties šajās shēmās un viņus nebūs iespējams pārliecināt par to, cik šādi darījumi ir neuzticami.

Komisijas deputāte Inga Bite (ZRP) interesējās par to, kādos gadījumos var uzlikt sodu par krāpnieciskas finanšu shēmas vadīšanu vai līdzdarbošanos.

Valsts policijas pārstāvis Jānis Celms informēja, ka šādos gadījumos kriminālatbildība visbiežāk iestājas par krāpšanu – ja ir konstatēts nodoms krāpt, ir noziedzīga nodarījuma pazīmes vai kāds ir cietis. Tāpat viņš uzsvēra, ka Ekonomikas policija jau ir administratīvi sodījusi vairākas līdzīga satura krāpnieciskās darbībās iesaistītas personas.

Ražuks arī norādīja, ka komisija atgriezīsies pie šī jautājuma pēc 28.martā paredzētās ekspertu sanāksmes Uzņēmumu reģistrā, kad lems vai ir nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas.

Jau vēstīts, ka finanšu piramīdu veidotāju "MMM–2011"reklāmu izplatītājiem, kuri pēc reklāmu saskaņojuma laika beigām tās Rīgas ielās nav noņēmuši, sastādīti protokoli un uzsākta administratīvā lietvedība.

"MMM–2011" reklāmas, kuru izvietošana pieturvietās bija saskaņota ar Rīgas pilsētas būvvaldi, 12.martā bija jānovāc.

FKTK decembra beigās vēstīja par kompānijas "MMM–2011", kuras dibinātājs ir Sergejs Mavrodi, nelicencētu pakalpojumu sniegšanu Latvijā un aicināja iedzīvotājus atturēties no sadarbības ar nelicencētu pakalpojumu sniedzēju. "MMM–2011" nelicencēto pakalpojumu reklāmu izvietojis Latvijas teritorijā, tostarp sabiedriskā transporta līdzekļos, aicinot Latvijas iedzīvotājus ieguldīt naudas līdzekļus šajā uzņēmumā.

90.gados Mavrodi agresīvās reklāmas kampaņās telekanālos aicināja Krievijas iedzīvotājus noguldīt naudu finanšu shēmā MMM, solot līdz 3000% lielu peļņu. Kompāniju MMM tiesa atzina par bankrotējušu 1997.gadā. 2007.gada 28.aprīlī Mavrodi tika piespriests četru gadu un sešu mēnešu cietumsods, bet par tā pirmo dienu tika uzskatīts aizturēšanas datums – 2003.gada 31.janvāris, un viņš no ieslodzījuma tika atbrīvots jau tā paša gada maijā. Mavrodi bija izvirzītas apsūdzības par finanšu krāpniecību, kuras dēļ noguldītāji zaudēja summu, kas līdzvērtīga vairāk nekā 50 miljoniem latu.