"Jaunā likuma projektu pēc būtības deputāti atbalstīja, un tas ir jāvirza tālāk, taču pēc projekta apspriešanas komisijā vienojāmies, ka tam vēl būs nepieciešami pilnveidojumi, jo ir daudz neatbildētu jautājumu. Būtiski arī, kā jaunais regulējums ietekmēs līdzšinējās īrnieku un izīrētāju attiecības," pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S).

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecības un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.

Likums paredz noteikt dzīvojamo telpu izīrēšanas un lietošanas noteikumus īres līguma darbības laikā un līguma izbeigšanas noteikumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa.

Paredzēts, ka visi dzīvokļu īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā. Pakalpojums būs bez maksas, un reģistrēšana ir plānota kā viens no priekšnoteikumiem, lai būtu iespējama saistību izpilde bezstrīdus gadījumā, anotācijā norādījuši likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā.

Jaunais likums ļautu paātrināt strīdu izšķiršanu gadījumos, kad īrniekam dzīvojamā telpa jāatstāj pēc īres līguma termiņa beigām, ja nav panākta vienošanās par jaunu līgumu, īrniekam ir izveidojies īres parāds vai arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā.

Tāpat īres līgumu reģistrēšana plānota, lai nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu fiktīvu līgumu slēgšanu.

Ar mērķi vairāk aizsargāt īrnieku intereses paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai.

Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs slēdzami uz noteiktu laiku. Termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz likumprojekts. Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs - tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Izmaiņas regulējumā attieksies arī uz izīrētāja ģimenes locekļiem, un plānots, ka šīs personas neiegūs pastāvīgas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības. Līdz ar to ģimenes locekļi vairs nebūs solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi, izņemot tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu īrnieka nāves gadījumā.

Dolgopolovs atzīmē, ka starp lasījumiem vēl būs jārisina arī jautājums par pārejas regulējumu, jo ir būtiski, cik lielā mērā plānotās izmaiņas skars līdzšinējās īrnieku un izīrētāju attiecības.

Lai Dzīvojamo telpu īres likums stātos spēkā, tas Saeimai jāpieņem trijos lasījumos.

Kā ziņots, denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība "Ausma" uzskata, ka šis likumprojekts satur prettiesiskus risinājumus, tam nav ekonomiskā pamatojuma par ietekmi uz valsts budžetu, nav noskaidrots pirmsreformas īrnieku skaits un nav atrisināts 1991. gada 30. oktobra Augstākās Padomes lēmums "Par kompensācijām".