Foto: PantherMedia/Scanpix
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija varētu rosināt normas par obligātās videonovērošanas alkohola mazumtirdzniecības vietās atcelšanu.

Uz šīs normas bezjēdzīgumu norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Butkevičs, kurš apgalvoja, ka ar veikalos veikto videonovērošanu nav iespējams noteikt, vai persona, kas iegādājas alkoholisko dzērienu, ir vai nav pilngadīga.

Turklāt tie tirgotāji, kuri savos veikalos uzstāda videonovērošanu, to dara ne jau tāpēc, lai kontrolētu alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgām personām, bet tāpēc, lai novērstu zādzību, atzīmēja Butkevičs.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji pauda viedokli, ka ar videonovērošanu Valsts policija (VP) "neko nevar ne noķert, ne pieķert". Pat tad, ja komersanti saglabā veiktos ierakstus, policija tos tāpat neizmanto.

Veikalnieku veiktos ierakstus neizmanto arī ne Finanšu ministrija (FM), ne Valsts ieņēmumu dienests (VID), teica VID pārstāve Baiba Šmite-Roķe. "VID nav informācijas, kādiem mērķiem videokameru ieraksti tiek izmantoti. VID savā darbā šos ierakstus neizmanto."

Komisijas deputāti vienojās izvērtēt iespējamo šīs normas atcelšanu, uz kādu no nākamajām sēdēm uzaicinot Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, lai uzklausītu viņu viedokli par šādas normas nepieciešamību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) rosināja šo jautājumu skatīt nākamnedēļ, 3.martā, paredzētajā komisijas sēdē. Bet Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere rosināja aicināt uz sēdi arī VP pārstāvjus, jo izvietot mazumtirdzniecības vietās videonovērošanu bija tieši VP ierosinājums.

VID pārstāve Šmite-Roķe arī atzīmēja, ka gan FM, gan VID šo videonovērošanas normu kopumā uzskata par slogu uzņēmējiem.

Tikmēr Meistere atzina, ka patlaban vēl nav skaidrs, piemēram, vai, kas un kā tiks atlīdzināts tiem komersantiem, kuri šo videonovērošanu ir jau līdz šim ieviesuši. Tāpēc, pirms atcelt šo normu vispār, būtu jābūt skaidram rīcības plānam līdzšinējo ieguldījumu kompensācijai.

Kā ziņots, patlaban Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikts, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietā nodrošināma nepārtraukta videonovērošana, videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas dienas pēc ierakstīšanas. Šī norma stājusies spēkā no pagājušā gada 1.janvāra.

Prasība par videonovērošanu likumā tika iekļauta ar mērķi novērst situācijas, kad alkoholiskie dzērieni ir viegli pieejami jebkuram veikala apmeklētājam, arī nepilngadīgām personām un jauniešiem. Sākotnēji tika izvirzīts priekšlikums, kurā noteikts alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegums tikai lielveikalos, ja alkoholiskie dzērieni nav izvietoti atsevišķi norobežotā nodaļā, kas aprīkota ar videonovērošanu.

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu projektu, kas paredz normu par obligāto videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās neattiecināt uz mājražotājiem.

Iepriekš Ekonomikas ministrija atzina, ka obligātā videonovērošana alkohola mazumtirdzniecības vietās var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!