Latvijas fiskālās politikas vispārējais mērķis, tāpat kā līdz šim, arī laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gadam ir ilgtspējīgi kāpināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, teikts šodien valdībā prezentētajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā "Latvijas Stabilitātes programmā 2015.-2018.gadam".
Makroekonomiskās attīstības scenārijs 2015.-2018.gadam izstrādāts, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējā un iekšējā pieprasījuma pieaugumu, ņemot vērā gan iekšējos, gan ārējos riskus. Vidējā termiņā makroekonomiskās attīstības scenārija pozitīvie un negatīvie riski ir sabalansēti, tomēr īstermiņā vairāk dominē negatīvie riski, no kuriem būtiskākie ir ārējās vides riski, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju reģionā, Krievijas ekonomikas nonākšanu recesijā un vājo ekonomikas izaugsmi eirozonā. Vienlaikus makroekonomiskajā scenārijā pieņemts, ka Krievijas noteiktās sankcijas būs spēkā vienu gadu no to noteikšanas brīža.
FM ir samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes 2015. un 2016.gadam, paredzot, ka IKP 2015.gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016.gadā tas pieaugs par 3%. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Atbilstoši FM prognozēm Latvijas IKP 2017. un 2018.gadā palielināsies par 3,6% gadā.
Latvijas fiskālās politikas specifiskie mērķi 2015.-2018.gadam ir nodrošināt atbildīgu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, ievērojot fiskālo disciplīnu, kāpināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošināt labvēlīgu vidi ekonomikas attīstībai un nodrošināt ģeopolitiskajiem riskiem adekvātu valsts aizsardzības kapacitāti.
Vienlaikus Latvijas fiskālās politikas vispārējais mērķis netiek mainīts un arī 2015.-2018.gadā ir ilgtspējīgi kāpināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Dzīves kvalitāte ietver gan iedzīvotāju labklājību, medicīnas pakalpojumu pieejamību, dabas vidi, attīstītu infrastruktūru un kultūru, gan pārmērīgas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības novēršanu. Tomēr šajā trīs gadu periodā ir nācis klāt jauns izaicinājums - ģeopolitiskās situācijas eskalācija, kas liek citā gaismā raudzīties uz valsts drošības jautājumiem, radot nepieciešamību būtiski paaugstināt finansējumu valsts aizsardzībai.
2014.gadā Latvija pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās eiro finanšu tirgos, Valsts kasei organizējot divas etalona vērtspapīru emisijas eiro valūtā. 2014.gada janvārī tika emitētas septiņu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un aprīlī tika emitētas desmit gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā. Eiroobligāciju emisiju rezultātā tika nodrošināti resursi finansēšanas nepieciešamības segšanai, kā arī ekonomiskās krīzes laikā Latvijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma daļas kārtējai atmaksai.
Abas eiroobligāciju emisijas veiktas vidēja termiņa aizņemšanās stratēģijas gaitā, savlaicīgi nodrošinot resursus finansēšanas nepieciešamības segšanai, tostarp apjoma ziņā lielāko valsts parāda saistību izpildei 2014. un 2015.gadā. Ekonomiskā izaugsme, pievienošanās eirozonai, saņemtie Latvijas kredītreitingu uzlabojumi, investoru augstais novērtējums par paveikto Latvijas valsts ekonomikā iepriekšējos gados un ticība Latvijas attīstībai ilgtermiņā ir ļāvuši aizņemties finanšu resursus starptautiskajos tirgos ar labvēlīgiem nosacījumiem.
Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2015.-2018.gadam un ir sagatavots, vadoties pēc Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanas nosacījumiem un vadlīnijām. Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.
Eiropas Savienības ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinācijas cikla jeb Eiropas Semestra ietvaros Stabilitātes programma tiek gatavota un iesniegta Eiropas Komisijā vienlaicīgi ar Latvijas nacionālo reformu programmu "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai un tajā iekļautajiem pasākumiem.
