Jaunā Eiropas Savienības ekonomisko sankciju pakete pret Krieviju varētu paredzēt ierobežojumus valsts lielākajiem enerģijas uzņēmumiem "Gazprom" un "Rosņeft". Krievijas pretreakcija, ar ko jārēķinās Latvijai, varētu būt priekšapmaksas ieviešana par gāzi, tā "Nekā personīga" paskaidroja uzņēmuma "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis.
Iespējams, Krievijas uzņēmumu finanšu struktūrām būtu liegta pieeja Rietumu banku pakalpojumiem un vadītājiem ieceļošana Rietumos, vēsta aģentūra "Bloomberg". Abi uzņēmumi ir "Latvijas gāzes" akcionāri. "Gazprom" pieder 34%, "Rosņeft" meitas uzņēmumam "Itera" – 16%. "Gazprom" Vadības komitejas loceklis reizē ir arī "Latvijas Gāzes" padomes priekšsēdētājs. Krievijas pretreakcija, ar ko jārēķinās Latvijai, varētu būt priekšapmaksas ieviešana par gāzi, paskaidroja Savickis.
"Latvijas Gāze" vēlas Inčukalna gāzes krātuves zemi privatizēt. Un bija tiesā iesniegusi prasību uzlikt valstij par pienākumu šādu privatizāciju. Rīgas rajona administratīvā tiesa 5.augustā šo prasību noraidīja. Taču pats spriedums ir interesants. Tas pierāda, ka Latvijas valsts nav rūpējusies, lai Inčukalna gāzes krātuves zeme paliktu tās kontrolē un nav noteikusi likumā aizliegumu to privatizēt. Tagad administratīvās apgabaltiesas tiesneša lēmuma būs atkarīgs, vai Inčukalna gāzes krātuves zeme paliks Latvijas valsts kontrolē, ziņo raidījums.
Tiesa atzinusi, ka valsts nav gādājusi par savām interesēm Inčukalnā. Privatizācijas aģentūra nav laikus atbildējusi uz "Latvijas Gāzes" vēlēšanos privatizēt zemi vērtīgajā dabas gāzes krātuvē. Tāpēc Latvijas gāze varēja valsti sūdzēt tiesā par privatizācijas kavēšanu. Tomēr tiesa lēma, ka šis pārkāpums ir nesamērīgs un nedod tiesības privatizēt Inčukalna dabas gāzes krātuvi.
Ir trīs ceļi, kā Latvijai Inčukalna krātuvi atgūt. Pirmais – 2017.gadā nepagarināt līgumu ar "Latvijas Gāzi" par krātuves izmanošanu. Ja valsts tādu ceļu izvēlētos, "Latvijas Gāze" būtu šobrīd jābrīdina par līguma nepagarināšanu un jāsāk meklēt cits krātuves apsaimniekotājs. Tas vēl nav noticis.
Otrs ceļš ir nopirkt no vācu koncerna EON 47% akciju "Latvijas Gāzē". Kontrolpaketi valsts neiegūtu, tomēr uzņēmuma darbību un caur to arī Inčukalna gāzes krātuves nākotni ietekmēt varētu. Valdība šonedēļ spēra pirmo soli, izsakot EON akciju pirkšanas piedāvājumu. Nu izrādās, ka Latvijas valdībai ir konkurence. Piektdien savu nesaistošo piedāvājumu iesnieguši arī divi Lietuvas valsts uzņēmumi "Lietuvos enerģija" un "Epso G", norāda "Nekā personīga".
Lietuvai Latvijas gāzes akcijas interesē tieši Inčukalna gāzes krātuves dēļ. Gada beigās Lietuva pabeigs sašķidrinātās gāzes terminālā būvniecību Klaipēdā. Inčukalns būtu ērta vieta, kur gāzi uzglabāt. Tieši lietuviešu interese par "Latvijas Gāzi" esot bijis viens no iemesliem, kādēļ Latvijas valdība tomēr iesniedza EON nesaistošo piedāvājumu, liecina "Nekā personīga" rīcībā esošās ziņas. Ministriem noskaņojums esot bijis pesimistisks – ja nav kontrolpaketes, nav ko tērēt valsts naudu.
Šai jautājumā valdībai palīgā pieteicies Savickis. "Manas domas zināmā mērā ir mainījušās. Iepriekš es tā kā sliecos uz to, ka Latvijas valstij nebūtu jāpērk, vai ne. Tagad es neteikšu, kāda iemesla pēc, bet nu bišķi tā kā pārdomājis," norādījis Savickis.
Valsts "Latvijas Gāzi" pārdeva 1997.gadā. 34% toreiz ieguva koncerns "Gazprom", 16% - SIA "Itera Latvija", kas tagad pieder Krievijas koncernam "Rosņeft" un 47% Vācijas kompānijai "Ruhrgas" jeb šobrīd EON. Privatizācijas līgums paredzēja, ka Latvijas gāzei ir tiesības saimniekot Inčukalna gāzes krātuvē 20 gadus. 2017. gadā šis termiņš beidzas. Latvijas valdībai ir savi plāni, kā Inčukalna krātuvi izmantot, taču Gazprom nevēlas to pieļaut un neuzskata, ka Latvija līgumu varētu nepagarināt.
