Pirmdien laikrakstam "Lietišķā Diena" Šīns norāda, ka no 200 000 ģimenēm, kas paņēmušas hipotekāros kredītus, saistības ir lielākas nekā to īpašuma vērtība. "Tās ir apmēram 200 000 ģimeņu, kas iesaistījušās hipotekārajā kreditēšanā, kas bija paļāvušās, ka notiekošais ir loģisks, saprotams, no valsts pieskatīts saprāta robežās. Acīmredzot daļa šo ģimeņu rēķinu maksās ar to, ka kādu laiku viņu saistības būs lielākas nekā īpašuma vērtība, ar to, ka bankas viņiem atņems īpašumus un viņi vēl paliks uz visu mūžu parādā," saka Šīns.

Viņš lēš, ka aptuveni piektā daļa no 200 000 "kārtīgi samaksās par šīm izpriecām". "Tas ir sāpīgi, tas ir personiski, tas ir ļoti grūti (..) Ģimenēm tas ir pa īstam," norādīdams, ka ģimeņu bankroti ir smagāki nekā neveiksmes uzņēmējdarbībā. Lai situāciju nepadarītu vēl ļaunāku, viņš izsaka cerību, ka valdība un bankas izdarīs visu, lai cenas nekļūtu vēl zemākas. "Trajektorija ir svarīga – vai mēs nogāžamies riktīgi lejā un mēģinām daudzos gados tikt atpakaļ, vai kaut kādām metodēm nepieļaujam tik strauju cenu samazināšanos. Es saprotu, ka to nevar darīt uz budžeta rēķina, acīmredzot speciālisti varētu ieteikt, ko darīt. Tas daudzas ģimenes izglābtu," skaidroja Šīns.

Šīns jau iepriekš bija veltījis kritiku nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm Latvijā un norādījis, ka daudzas ģimenes un mājsaimniecības dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Jau vēstīts, ka pagājušajā gadā valdība, lai ierobežotu pārmēŗīgi augošo nekustamo īpašumu tirgu un iedzīvotājus, kuri uzņemas pārlieku lielas kredītsaistības, kā obligātu noteica pirmo 10% iemaksu kredīta ņemšanai. Turklāt tieši nekustamā īpašuma tirgus tika minēts kā viens no faktoriem inflācijai. Tiesa, šobrīd valdība rosina Saeimu atcelt 10% iemaksu.