Tikmēr koncertzāles projekts uz AB dambja, visticamāk, paliks nerealizēts, atzīst Kultūras ministrijā (KM).
Komplekss Skanstes apkaimē būtu gatavs ap 2021. gadu. Un, pēc "Skanstes attīstības aģentūras" valdes priekšsēdētāja, bijušās kultūras ministres Helēnas Demakovas kādreizējā padomnieka un kādreizējā Tautas partijas tēla veidotāja Mārtiņa Vanaga stāstītā, projektā jau no paša sākuma ir skaidri definētas prasības zāles akustikai.
Kā vēsta raidījums, lai privātais projekts sanāktu lētāks, "Skanstes attīstības aģentūra" gaida brīdi, kad KM izsludinās konkursu uz 30 miljonu eiro piešķiršanu.
Šī nauda būtu no tiem 93 miljoniem eiro, ko ES atvēlējusi degradēto pilsētas rajonu sakārtošanai, un Skanstes ielas rajons atbilst šādai definīcijai. Naudu nedrīkstētu izmantot ne AB dambja projekta atdzīvināšanai, ne Kongresu nama pārbūvei par akustisko koncertzāli.
KM eksperts Jānis Dripe sarunā ar raidījumu norāda, ka konkurss tiks izsludināts jebkurā gadījumā. "Veidot rajonā, kurš šobrīd viens no nedaudzajiem, kas Rīgā attīstās, Skanstes areālā, vienu jaunu konferenču centru, un tajā veiksmīgi ieprojektēt akustiskās koncertzāles funkciju. No Kultūras ministrijas viedokļa mēs būtu tikai gandarīti, jo būtu atrisināts jautājums par koncertzāli Rīgā," pauda Dripe.
Privāto un publisko partnerību par finansiāli saprātīgāko risinājumu sauc arī bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis (V). Šajā modelī valstij gan nepiederētu koncertzāle, taču līgumā ar privātuzņēmumu tiktu iekļauti stingri noteikumi apmaiņā pret Eiropas fondu naudu.
"Iegūstot 30 miljonu investīciju un izveidojot nepieciešamo koncertzāli, 20 gadus valsts iegūst bez maksas iespēju izmantot šo infrastruktūru attiecīgu skaita dienu gadā. Vismaz 100 dienas gadā. Un visa kompleksa uzturēšanas izmaksas uzņemas pats privātais, kas varētu būt līdzīgi kā "Lielajā dzintarā" Liepājā - ap miljonu eiro gadā. Tātad tas ir vēl viens ietaupījums budžetam," komentēja Dālderis.
Uz AB dambja savulaik plānotā projekta autors arhitekts Andis Sīlis ir skeptisks par koncertzāles būvniecību kādā no degradētajām teritorijām tikai tāpēc, lai apgūtu ES finansējumu: "Tas, ko viennozīmīgi teica visi konsultanti un arhitekti - nav vērts lielu naudu iztērēt kaut kur krūmos. Tai ēkai ir jābūt redzamai, jo tā pati ar savu klātbūtni rada to pievienoto vērtību."
Koncertzāles projekts uz AB dambja, visticamāk, paliks nerealizēts. "Koncertzāles projekts AB dambī ir vienkārši par dārgu. Varbūt tad, pēc daudziem gadiem, kad Latvija kļūs par īpaši turīgu valsti, pie šī projekta varēs atgriezties, bet turpmāko 10-15 gadu perspektīvā nav nekādu saprātīgu iespēju šo projektu īstenot," raidījumam pauda Vanags.
Savukārt KM norāda, ka pie tā varētu atgriezties vien tad, ja neizdotos iepriekš minētais privātās un publiskās partnerības projekts ar ES naudu un ideja par Kongresu nama pārbūvi. Politiķi gan saka – pat ja valsts budžetā parādītos kādi lieki miljoni eiro, tie, pirmkārt, būtu jānovirza kultūras darbinieku algu paaugstināšanai.
