Pēc laikraksta ziņotā, divas kompānijas - "Wormera" un "Eko ēra", kuras ir arī Latvijas Slieku audzētāju asociācijas biedres, Mālpilī 13 hektāru lielā zemes platībā veido slieku audzēšanas un biohumusa, kā arī to produktu ražošanas kompleksu, kur vieta paredzēta arī laboratorijai un mācību centram.
Aptuveni 500 kvadrātmetru lielajā fermā ieklāta apsildāma grīda un iekārtota malkas centrālā apkure, turpat netālu atrodas sadarbībā ar "Metkon" izveidotais Latvijā pirmais mehanizētais slieku audzēšanas un biohumusa ražošanas galds.
Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un viens no abu uzņēmumu līdzīpašniekiem Rihards Pulturs laikrakstam atzīmējis, ka patlaban viena fermas pārbūves korpusā ieguldīti aptuveni 140 tūkstoši latu, bet darbu pabeigšanai vajadzēs vēl 70 tūkstošus latu.
Līdz rudenim iecerēts pabeigt vēl divu fermu pārbūvi, lai jau nākamajā pavasarī tirdzniecības uzņēmumiem varētu piedāvāt biohumusu. Uzņēmēji Mālpilī iecerējuši ražošanu izvietot pavisam sešās bijušā cūku kompleksa ēkās. Patlaban Kalifornijas sarkanās sliekas vairojas un ražo humusu vienā no ēkām.
Asociācijas vadītājs pavēstījis, ka trīs no asociācijas biedriem ir iecerējuši veidot biohumusa ražošanas kompleksus pie cūku fermām un gaļas pārstrādes uzņēmuma.
Pulturs piebilst, ka arī lielajiem investoriem un rietumvalstu fondiem ir interese ieguldīt naudu šajā daudzsološajā biznesā.
Laikraksts vēsta, ka sliekkopības pirmsākumi Latvijā meklējami 2000. gadā, kad SIA "Daga" ieveda pirmos aptuveni 300 kilogramus Kalifornijas sarkano hibrīdslieku.
Ar šo uzņēmējdarbību nodarbojas vismaz 300 cilvēki,lielo audzētāju slieku fermās ir aptuveni piecas tonnas slieku, kas gadā ražo aptuveni 1500 kubikmetru biohumusa. Nopietnu eksporta kontraktu izpildei vajag nodrošināt aptuveni 5000 kubikmetru biohumusa. Tā cena Latvijā ir 140 latu par kubikmetru. Ar eksportu nodarbojas SIA "Daga", to ir iecerējušas sākt arī divas asociācijas.