Šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs būtiski lielāka nekā pērn, kad tā bija 0,1% apmērā, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.
"2017. gadā vidējā gada inflācija būs būtiski augstāka nekā 2016. gadā," teica Šnīdere, piebilstot, ka patēriņa cenu kāpumu šogad galvenokārt ietekmēs naftas un pārtikas cenu svārstības pasaulē, kā arī aktivitātes pieaugums ekonomikā un atalgojuma kāpums.
Tāpat EM pārstāve norādīja, ka 2016. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 0,6%, kas bija straujākais pieaugums decembrī kopš 2007. gada. Tostarp precēm vidējais cenu līmenis pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem - par 0,8%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kāpumam pārtikai (par 1,3%), transportam (par 1,6%), sakariem (par 3%) un siltumenerģijai (par 2,6%), kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem (par 3,1%).
Savukārt 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, kopumā patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 2,2%. Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pārtikas cenu kāpumam. Pārtikas cenas pieauga par 4,8% un kopējo cenu līmeni paaugstināja par 1,1 procentpunktu. Būtiskākā ietekme bija cenu kāpumam piena produktiem, dārzeņiem un cukuram.
"Jāatzīmē, ka pasaulē pārtikas cenas pakāpeniski palielinās kopš šā gada februāra, nelielu kritumu uzrādot tikai jūlijā un novembrī. Gada laikā tās pieauga par 12%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot graudaugus. Visstraujāk cenas pieauga cukuram, augu eļļām un piena produktiem, ko ietekmēja ražošanas kritums un pieprasījuma pieaugums," minēja Šnīdere.
Tāpat viņa norādīja, ka liela palielinošā ietekme gada laikā bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem - par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par vienu procentpunktu. Straujākais kāpums bija vērojams mājokļa pakalpojumiem, tajā skaitā apsaimniekošanai saistībā ar 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu no 1.jūlija. Cenas pieauga arī telekomunikāciju, ēdināšanas, veselības, atpūtas un kultūras pakalpojumiem.
Šnīdere atzīmēja, ka cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja arī degvielas cenu kāpums. Neskatoties uz naftas cenu kritumu janvārī, kad jēlnaftas cena bija nokritusi līdz zemākajam rādītājam pēdējo 12 gadu laikā (26 ASV dolāri par barelu), kopš februāra naftas cenas pakāpeniski palielinājās, kritumu piedzīvojot vien jūlijā un novembrī. Decembrī bija vērojams straujš naftas cenu kāpums līdz 56 ASV dolāriem par barelu, kopumā cenām vidēji gada laikā palielinoties par 40%. "Tas saistīts ar enerģijas piegāžu mazināšanos, ņemot vērā OPEC valstu vienošanos par naftas ieguves samazināšanu," viņa sacīja, piebilstot, ka Latvijā degvielas cenām kāpums nebija tik straujš kā naftas cenām pasaulē - gada laikā degvielas cenas Latvijā pieauga par 6,6% un par 0,4 procentpunktiem palielināja kopējo cenu līmeni.
Saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu gada laikā par 5,2% cenas pieauga tabakas izstrādājumiem, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenas pieauga arī farmaceitiskajiem produktiem (par 3,6%).
Vienlaikus lielākā pazeminošā ietekme gada laikā bija siltumenerģijai, kas dabasgāzes cenas krituma dēļ samazinājās par 5,9%, un gāzei - par 11%, kas kopā ar cenu kritumu elektroenerģijai (par 1,9%) kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,4 procentpunktiem.
Jau vēstīts, ka Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 0,1%. Vienlaikus 2016. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,6%, bet gada laikā - 2016. gada decembrī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri - tās palielinājās par 2,2%.
