Šajā ceturksnī salīdzinoši zemu ir nokrities gan nākotnes indekss (57,04), kas atspoguļo uzņēmēju prognozes nākamajiem 6 mēnešiem, gan arī tagadnes indekss (53,36), kas atspoguļo uzņēmēju pašreizējās situācijas vērtējumu. Nākotnes indeksam šis ir otrais sliktākais rezultāts, bet tagadnes indeksam – trešais sliktākais rezultāts indeksa vēsturē.
"Parex" bankas viceprezidents Gatis Kokins skaidro, ja šā gada pirmajā ceturksnī uzņēmēji vēl domāja, ka esošā situācija ir sarežģīta, bet nākotnē raudzījās salīdzinoši optimistiski, tad šobrīd arī nākotnes prognozes ir būtiski pasliktinājušās.
Savukārt investīciju apjoma apakšindeksa atrašanās savā viszemākajā pozīcijā ļauj domāt, ka uzņēmēji ir satraukti par kredītresursu pieejamības ierobežošanu, jo tas var apdraudēt papildu finansējuma iegūšanu no bankām, lai realizētu uzņēmuma attīstībai nepieciešamos projektus.
Indekss parāda, ka iespējamajai krīzei vairāk ir pakļauti lielie uzņēmumi – to optimisms salīdzinājumā ar 2006.gada pirmo ceturksni samazinājies pat par 13,3 punktiem, kamēr vidējo uzņēmēju optimisms samazinājies tikai par 5,4 punktiem.
Lielo uzņēmumu vidū vērojams arī pilnīgs optimisma zudums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī – indekss pirmo reizi samazinājies līdz kritiskajai 50 punktu atzīmei (2005.gada beigās lielo uzņēmēju optimisms sasniedza pat 72 punktus).
Neraugoties uz sliktajiem pēdējo divu ceturkšņu indeksa rezultātiem, uzņēmēji vēl joprojām ir saglabājuši ticību pozitīvam ekonomikas attīstības scenārijam, jo indeksa vērtība nav noslīdējusi zem 50 punktu atzīmes, kas varētu liecināt par tuvojošos krīzi.
Īslaicīgs un mazāk nozīmīgs indeksa vērtības kritums divu ceturkšņu robežās bija novērojams arī 2005. un 2006.gada sākumā. Tāpēc izšķiroša nozīme būs trešā ceturkšņa rezultātiem, kas ļaus secināt, vai uzņēmēju optimisma kritumam ir bijis īslaicīgs raksturs, vai arī tas draud pārvērsties par nopietnu ekonomisku problēmu, norāda Kokins.
Vislielāko kritumu no "Parex index" veidojošajiem astoņiem apakšindeksiem ir piedzīvojis valsts vispārējās ekonomiskās aktivitātes vērtējums (-4,02). Indeksa vēsturē zemākos rezultātus uzrāda darbinieku skaita apakšindekss (52,84 punkti), apliecinot, ka darbaspēka trūkums Latvijā kļūst par arvien nopietnāku problēmu, un investīciju apjoma apakšindekss (52,43 punkti), norādot, ka uzņēmēji šobrīd labprātāk piebremzē iepriekš iecerētos investīciju plānus.
Pēdējā ceturksnī indeksa vērtība ir samazinājusies visu nozaru uzņēmumos, bet vislielākais kritums ir bijis būvniecībā (-3,39). Tomēr par spīti tam būvniecības nozarē strādājošie uzņēmēji ir saglabājuši savas līderpozīcijas ar 56,49 punktiem. Savukārt visnedrošākie ir tirdzniecības nozarē strādājošie – tikai 54,85 punkti.
No reģioniem vislielākais indeksa vērtības kritums pēdējā ceturksnī ir bijis Rīgā (-3,25) un Latgalē (-1,69). Turklāt Latgales reģions, sasniedzot tikai 51,77 punktus, ir bīstami pietuvojies kritiskajai 50 punktu robežai. Nepatīkami, ka ļoti sliktus rezultātus pēdējā ceturksnī uzrāda arī pagasti un lauku teritorijas – kritums par 3,88 punktiem, sasniedzot tikai 53,20 punktus.
Nu jau tradicionāli augstu optimismu uzrāda vidēji lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249 darbiniekiem (60,04) un uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu (59,09).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
