Neskatoties uz satricinājumiem Krievijas ekonomikā saistībā ar rubļa vērtības kritumu un ekspertu aplēsēm, ka tas var smagi skart arī Latviju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V)nav zaudējusi optimismu par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi nākamgad 2,8% apmērā.
"Es domāju, ka mums ir jāiet uz to, lai būtu 2,8% izaugsme. Tāpēc tiek īstenoti arī Eiropas Savienības (ES) atsevišķi pasākumi. Latvija joprojām ir viena no straujāk augošajām ES ekonomikām. Visai Eiropai ir svarīgi šo iekšzemes kopproduktu (IKP) stimulēt un tāpēc nākamajā pusgadā viens no galvenajiem, faktiski galvenais ES prezidentūras uzdevums, būs atdzīvināt Junkera kunga plānu [Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātais 315 miljardu eiro investīciju plāns], kas palīdzēs visai Eiropai," intervijā teica Straujuma.
Viņa uzsvēra, ka Latvijai svarīga visas Eiropas izaugsme. "Jo, ja aug katra valsts, tad mums ir iespējas savus produktus eksportēt daudz labāk. Junkera investīciju plāns ir ārkārtīgi svarīgs visai ES ekonomikai un tā būs mūsu prezidentūras viena no būtiskākajām prioritātēm, izdarīt visu, lai tiktu pieņemti visi regulējošie dokumenti, lai plāns sāktu strādāt kopā ar mūsu prezidentūras beigām. Mēs darīsim visu, lai šie 2,8% IKP pieaugums būtu un ne tikai," teica premjere.
Straujuma atzīmēja, ka Latvijas prezidentūrai būs arī citas prioritātes, kas varētu veicināt izaugsmi. "Taču ar to vien nepietiks, šajā sadaļā ir arī iekšējo tirgus dažādo barjeru likvidēšana, kas saistās ar pakalpojumiem ES – vienotā pakalpojuma tirgus barjeru likvidēšana, vienotas Eiropas Enerģētikas stratēģijas parakstīšana un brīvās tirdzniecības līgumi ar ASV, kas sabiedrībai varbūt izsauc bažas, taču ekonomisti ir aprēķinājuši, ka Latvijas IKP brīvās tirdzniecības līgums, ja tas tiktu iedarbināts, palielinātu robežās no 0,5 līdz pat 5 procentpunktiem. Līdz ar to darbs pie brīvās tirdzniecības līguma virzīšanās arī ir viena no prioritātēm," teica valdības vadītāja.
Premjere arī uzsvēra, ka pašiem uzņēmējiem ir jādomā par konkurētspējas palielināšanu, jaunu tirgus apguvi un produktivitāti. "Ir vairāki pasākumi, kas mums ir jādara Eiropas attīstībai un, protams, arī Latvijā. Latvijā ir tas pats, kas Eiropā – naudai jāienāk valstī, lai varētu attīties. Nauda var ienākt ar investīcijām, ar eksportu un, protams, mums jādomā arī par to pašu administratīvā sloga mazināšanu, gan uzņēmējiem jādomā par produktivitātes celšanu. Citādi jau nevarēs konkurēt ārējā tirgū," sacīja Straujuma.
Viņa norādīja, ka Latvijai ir izstrādāts arī tirdzniecības attīstības plāns. "Mums tirdzniecības attīstībai ir izstrādāts pasākumu plāns nākamajam gadam. (..) Piemēram, kā īstenot mārketinga aktivitātes citās valstīs, lai reklamētu mūsu produktus. Te jāmin Ķīna, kur lauksaimniecības produkcijai sertifikāti ir dabūti. Kā man teica Ķīnas premjers – Ķīnas tirgus mums ir vaļā. Protams, mums tirgus ir jāpiepilda ar attiecīgu apmēru, taču tur ir iespējas. Tāpat Baltkrievijas tirgus atvērās, lai gan cenas tagad tur ir zemas. Uzņēmējiem ir jāmeklē jauni tirgi, jo ļoti grūti ir prognozēt, kā attīstīsies Krievijas ekonomika," atzina Straujuma.
