Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) otrās kārtas rekonstrukciju veiks Turcijas uzņēmums "GAMA GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut A.S", bet tehniskajai uzraudzībai a/s "Latvenergo" piesaistīs Šveices konsultantus "AF Colenco LTd".

Turcijas un Šveices kompānijas uzvarējusi konkursā un līgums ar to noslēgts pagājušajā trešdienā, informē "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā liecina, ka ar Turcijas firmu noslēgts līgums par 258,3 miljoniem latu, bet ar šveiciešiem – par 2,6 miljoniem latu. Tiesa, "Lavenergo" informē, ka šie skaitļi neesot precīzi. Kopējās projekta izmaksas esot 360 miljoni eiro (253 miljoni latu), tostarp Turcijas firma saņems 330 miljonus eiro (231,9 miljoni latu), bet citiem izdevumiem tikšot tērēti 30 miljoni eiro (21 miljons latu).

Siksnis informē, ka TEC-2 rekonstrukcijas pabeigšanas jeb otra aizvietojošā energobloka būvniecības pretendentu atlasei sarunu procedūra uzsākta 2008.gadā, kā rezultātā no diviem saņemtajiem piedāvājumiem jau pērn februārī konkursa komisija par saimnieciski izdevīgāko atzina Turcijas uzņēmuma piedāvājumu. Tiesa, publikācijā IUB norādīts, ka lēmums par iepirkuma uzvarētāju pieņemts šā gada 28.janvārī.

Savukārt kopējais darbs pie stacijas rekonstrukcijas uzsākts jau 2004. gadā.

"Latvenergo" norāda, ka "šī brīža ekonomiskajā situācijā tāda mēroga projekts kā TEC-2 rekonstrukcijas turpinājums būs iespēja objekta celtniecībā iesaistītes arī Latvijas būvuzņēmējiem, kas, prognozējams, nodrošinās darba vietas arī Latvijas speciālistiem".

Rīgas TEC-2 pilnīga modernizācijas pabeigšana paredzēta 2013.gadā.

Trešdien "Latvenergo" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka parakstīja aizdevuma līgumu par TEC – 2 rekonstrukcijas finansēšanu. Līguma ietvaros "Latvenergo" kā aizdevumu saņems 150 miljonus eiro (106,2 miljoni latu), kas nodrošinās iespēju īstenot TEC-2 otrā jaunā energobloka celtniecību, kuru ir paredzēts uzsākt tuvāko mēnešu laikā. Savukārt jau iepriekš - 2009. gada oktobrī – šī projekta finansēšanai tika parakstīts aizņēmuma līgums ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par 100 miljoniem eiro (70,8 miljoni latu).

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Finanšu ministrija februāra beigās teica "jāvārdu" "Latvenergo" plānotajai TEC – 2 rekonstrukcijas otrajai kārtai, jo piekrita uzņēmuma plānotajam iepirkuma izmaksu samazinājumam. Iepriekš piekrišanu bija devusi arī Ekonomikas ministrija un līdz ar to visi šķēršļi TEC – 2 projektam bija novērsti.

Ministrijas atbalstu TEC – 2 projektam skaidroja ar to, ka projekta īstenošana Latvijā radīs ap 360 miljonu eiro (254,9 miljonu latu) lielas investīcijas, turklāt TEC-2 projekta izdevumi ir samazināti par 20 miljoniem eiro (14,1 miljoni latu).Tādējādi projekts būs par 15% lētāks nekā tam līdzīgs Lietuvā. Turklāt tā īstenošanai būs nepieciešams radīt vismaz 500 jaunas darba vietas, norādīja ministrijas.

Pēc parametriem otro energobloku ir paredzēts celt līdzīgu pirmajam, kas nodots ekspluatācijā 2009.gada 6.maijā. Tā uzstādītā jauda būs - 427 megavatstundas (MW) elektriskā jauda un 270 MW siltuma jauda. Energobloka izbūves līguma projekts paredz, ka uzņēmējam TEC-2 brīvajā teritorijā ir jāizbūvē jauns gāzes turbīnas kombinētā cikla energobloks.

Jau ziņots, ka ERAB piešķīra 100 miljonus eiro (aptuveni 70 miljoni latu) TEC-2 rekonstrukcijai. Taču pret TEC -2 projektu iebilda biomasas ražotāji un vides organizācijas, norādot, ka gāzi izmantojošā jaudīgā TEC-2 pēc rekonstrukcijas faktiski neatstās vietu zaļajai enerģijai. Vairākas ar šķeldas biznesu saistītas asociācijas, kā arī vides un zaļo ideju paudēji lūdza ERAB finansējuma piešķiršanu vismaz atlikt, lai objektīvi izvērtētu, vai Latvijā piemērotāka nebūtu biomasas stacijas būvniecība.

Vienlaikus Eiropas Komisija (EK) atļāva Latvijas valstij sniegt atbalstu jaudas maksājumu veidā Liepājas cietā kurināmā elektrostacijas būvniecībai.

Latvija Liepājas cietā kurināmā elektrostacijas projektu EK iesniedza pērn decembra sākumā. EK norāda, ka projekts paredzēts Latvijas enerģijas ieguves avotu dažādošanai, un tajā var izmantot cieto kurināmo, piemēram, ogles vai biomasas maisījumu. Valsts atbalsts var izpausties kā konkursa kārtībā piešķirts tiešais grants, kura uzvarētājam ir pienākums nodrošināt elektrostacijas darbību vismaz 6000 stundas gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!