Saeima ceturtdien otrajā lasījumā balsos par grozījumiem, kas būtībā paredz atkārtotu tirgus atvēršanas atlikšanu. Portāls "Delfi" apkopo vairākus zīmīgus notikumus un piedāvā atskatīties uz to, kā ar gāzes tirgus atvēršanu Latvijai "veicies" līdz šim.
Saeimas Tautsaimniecības komisija rosinājusi mainīt iepriekšējās valdības akceptētos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz liberalizāciju jau ar nākamo gadu. Tā vietā nolemts īstenot pakāpenisku tirgus atvēršanu, proti, līdz 2017.gada aprīlim.Tomēr šī nav pirmā reize, kad neizbēgamā un Eiropas Komisijas pieprasītā liberalizācija tiek atlikta, tādējādi attālinot brīdi, kad Latvijā gāzi piegādās ne tikai no Krievijas, bet arī citām valstīm.
Ikreiz "Latvijas Gāze" (LG) draud ar tiesvedību, jo liberalizācija pārkāptu uzņēmuma 1997.gada iegādes līguma nosacījumus. Tie spēku zaudē 2017.gadā.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH" (47,23 %). Krievijas "Gazprom" pieder 34%, bet 16% - Krievijas "Itera" meitasuzņēmumam "Itera Latvija".
2001.gada februāris. Valdība neatbalsta ideju sākt gāzes tirgus liberalizāciju, pārtraucot dabasgāzes cenas regulēšanu rūpnieciskajiem patērētājiem. Pēc šī lēmuma "Latvijas Gāzes" akcionāri paziņo, ka vērsīsies starptautiskā šķīrējtiesā, jo par cenu regulēšanas pārtraukšanu iesaistītās puses vienojušās jau uzņēmuma privatizācijas laikā un šis princips esot daļa no privatizācijas līgumā.
Vēlāk šī gada vasarā Ekonomikas ministrijas izstrādātā koncepcija paredz, ka visiem rūpnieciskajiem patērētājiem būs iespēja izvēlēties gāzes piegādātāju 2005.gadā. Bet rudenī LG paziņo, ka uzsākusi starptautiskās arbitrāžas tiesas procedūras uzsākšanu pret Latvijas valsti. Uzņēmums sūdzas par kompānijas pirkšanas un pārdošanas līgumā minētās gāzes cenas atbrīvošanas rūpnieciskiem patērētajiem neizpildi un vēlas piedzīt piecus miljonus latu.
2002.gada novembris. Saeima noraida gāzes tirgus liberalizācijai nepieciešamos grozījumus Enerģētikas likumā. Tos iesniegusi aizejošā Andra Bērziņa valdība neilgi pirms darbu sāka Einara Repšes valdība.
2005.gads. Ceļu Saeimā sāk jauni Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz gāzes tirgus liberalizāciju. Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš rosina lūgt Eiropas Komisijai ļaut Latvijā atlikt tirgus atbrīvošanu līdz 2010. vai 2014.gadam, ja LG nesāks jaunu tiesvedību pret Latviju. Vasarā valdība un vēlāk Saeima nolemj atlikt liberalizāciju līdz 2010.gadam.
2006.gads. Neraugoties uz to, ka Latvijai tāpat kā citās valstīs gāzes tirgus bija jāatver jau līdz šī gada maijam, Eiropas Komisija neliks Latvijai maksāt soda naudas.
2009.gads. Saeima atliek gāzes tirgus liberalizāciju līdz 2014.gadam.
2013.gads. LG rosina grozīt Enerģētikas likumu, atsakoties no tajā iekļautā liberalizācijas termiņa – 2014.gada aprīļa, tā vieta paredzot, ka LG sadalīšana jāveic tad, kad Latvija pievienosies jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts savstarpēji savienotai gāzes piegādes sistēmai. Saeimas Tautsaimniecības komisija slēgtā sēdē šādu ierosinājumu atbalsta. Tiek prognozēts, ka šāds savienojums varētu būt ne agrāk kā 2018.gadā. Saeima gan vairākkārt atliek lemšanu par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu.
Aprīlī Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs gāzes tirgus atvēršanu min arī, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), turklāt sarunā piedalās arī LG akcionāra "Gazprom" prezidents. Dombrovskis sola respektēt 1997.gadā noslēgtā uzņēmuma pārdošanas līguma nosacījumus.
Novembrī, neraugoties uz LG draudiem par tiesāšanos, valdība atbalsta gāzes tirgus liberalizāciju, kas nozīmē LG sadalīšanu, nodalot no tā infrastruktūru, lai to varētu izmantot arī citi piegādātāji.
2014.gads. Pēc LG argumentu uzklausīšanas Saeimas Tautsaimniecības komisija vienojas iepriekšējās – Dombrovska – valdības atbalstītos grozījumus "mīkstināt", paredzot pakāpeniski tirgus atvēršanu līdz 2017.gadam.
