Kalvītis atzina, ka pirms nepieciešamo pētījumu veikšanas valdība negribēja pieņemt šādu politiski jūtīgu lēmumu. Ministrs arī norādīja, ka Latvija līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā būs spiesta ievērot tās direkcijas par gāzes cenu neregulēšanu. Savukārt Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis pauda, ka grozījumi ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, turklāt tie jāskata ne tikai saistībā ar rūpnieciskajiem patērētājiem, bet gāzes tirgus liberalizāciju vispār, kā arī tendencēm kaimiņvalstīs un ES.
Eksperti aprēķinājuši, ka, pieņemot likuma grozījumus, varētu tikt paaugstinātas gāzes cenas rūpniecībai, līdz ar to elektroenerģijas cenas varētu augt par 10-15%, bet siltumenerģijas cenas - pat par 20-30%. Atteikšanās no tarifu regulēšanas varētu izsaukt arī strauju dabas gāzes cenas pieaugumu centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem, kā dēļ paaugstinātos siltumenerģijas tarifi iedzīvotājiem, kas izraisīs nevajadzīgu spriedzi šajā sabiedrisko pakalpojumu sfērā.
Minētie enerģētikas likuma grozījumi valdībā pirms vairākiem mēnešiem jau tika skatīti un noraidīti. Tāpat tos jau vairākkārt nav atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis gan ir solījis, ja tiks pārtraukta dabas gāzes cenas regulēšana rūpnieciskajiem patērētajiem, LG neplāno palielināt dabas gāzes pārdošanas cenas.
Viņš klāstīja, ka LG nav monopolists Latvijas kurināmajā tirgū, kopumā veidojot tikai 30,8% šī tirgus. Koksne veidojot 35,5%, bet mazuts 26,1% tirgu, taču LG ir monopolists dabas gāzes tirgū. Tādējādi LG nav ieinteresēta palielināt dabas gāzes pārdošanas cenu, jo tā nevēlas pazaudēt klientus, bet gluži otrādi - piesaistīt tos arvien vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
