Novērtē objektīvo realitāti
Mūsu domāšana var būt efektīva tikai tad, ja tā ir balstīta realitātē. Realitāte ir objektīva – tā pastāv neatkarīgi no mūsu vēlmēm, kaprīzēm un mērķiem. Domāšana būs produktīva tik lielā mērā, cik tu esi spējīgs precīzi uztvert un interpretēt realitāti. Tas prasa spēju nošķirt patiesību no tā, kam gribas vai ir ērti ticēt. Nav pamata ticēt dažādiem stereotipiem, piemēram, ka "sievietes ir sliktākas autobraucējas par vīriešiem" vai "visi patvēruma meklētāji ir teroristi", pirms neesi iepazinies ar datiem un pierādījumiem par šīm tēmām.
Turi atvērtu un zinātkāru prātu
Slēgts prāts ir atvienots no realitātes. Cilvēku ar slēgtu prātu var viegli atpazīt - viņš nav atvērts sarunai. Ja tu jūti, ka runā kā ar mūra sienu, tev, iespējams, ir darīšana ar cilvēku, kurš nav pieradis mainīt savu viedokli jaunu argumentu un pierādījumu dēļ.
Pasaule ir pilna tev vēl nezināmu un neiepazītu lietu. Zinātkāre liecina par prātu, kas ir brīvs un atvērts brīnumiem reālajā pasaulē, nebaidās saskarties ar nezināmo, lai iegūtu jaunas zināšanas. Zinātkārs domātājs izpētīs jaunus veidus, kā skatīties uz lietām un tās darīt. Mācīšanās var kļūt par pastāvīgu un aizraujošu piedzīvojumu.
Neizdari pārsteidzīgus spriedumus
Mēs mēdzam ļoti ātri nonākt pie secinājumiem, bet man šķiet, ka ir pilnīgi normāli reizēm pateikt: "Es nezinu, kas ir pareizā atbilde, jo neesmu iepazinies ar tēmu, vai arī - man nav nepieciešamā informācija." No tā nav jākaunas. Taču, kad tavā rīcībā ir atbilstoša informācija, nevilcinies izdarīt tajā balstītus spriedumus. Spriedumi ir normāla daļa no domāšanas procesa, kas apliecina tavas spējas nonākt pie secinājumiem par realitāti.
Neuzķeries uz izplatītākajām spriedumu kļūdām
Ir viegli apjukt pieejamās informācijas un spriedumu jūrā. Pastāv standarta spriedumu kļūdas, kuras mēs visi pieļaujam atkal un atkal. Ja iemācāmies šīs kļūdas pamanīt, mūs piemuļķot ar nepamatotiem spriedumiem kļūs daudz grūtāk.
Piemēram, viena no izplatītākajām kļūdām ir viltus dilemma – tikai divu alternatīvu piedāvāšana situācijā, kurā patiesībā ir vairāk nekā divas izvēles iespējas.
Uzturi veselīgu skepsi pret vispārpieņemtām patiesībām
Katra kultūra balstās uz zināmiem pieņēmumiem, kas lielā mērā netiek apšaubīti. Itāliešu astronoms un matemātiķis Galileo Galilejs krita baznīcas nežēlastībā, jo viņš apšaubīja, ka Zeme ir Visuma centrs. Nevienam cilvēkam nav laika kārtīgi izvērtēt visu informāciju, kas viņam tiek pasniegta kā patiesība. Vēsture ir pilna piemēriem, kur vispārpieņemta teorija vēlāk tiek atspēkota, jo izrādās nepareiza. Patiesību rada racionāla un pamatota domāšana, nevis sabiedrības viedoklis vai pagātnes prakse.
Nepadodies emocijām
Tavs emocionālais un fiziskais stāvoklis iespaido to, kā tu domā. Ja esi dusmīgs, izsalcis vai neizgulējies, tavi domāšanas procesi nestrādās tā, kā parasti. Uzmanies no situācijām, kurās tavas emocijas tiek ar nodomu stimulētas, piemēram, ar glaimiem vai iebaidīšanu, mudinot tevi pieņemt lēmumu. Tā var būt stratēģija, lai liktu tev reaģēt noteiktā veidā.
Automātiski nepieņem autoritāti
Autoritātes valdzinājums ir iecienīts reklāmas triks - Holivudas zvaigznes, izcili sportisti un populārās kultūras pārstāvji tiek izmantoti, lai reklamētu visu, sākot no brokastu pārslām un beidzot ar dezodorantiem. Mēs tiekam mudināti domāt, ka tas, ko šie ļaudis saka, ir balta patiesība. Arī plašsaziņas līdzekļos mēs nepārtraukti tiekam ''bombardēti'' ar autoritātēm, no kurām daudzas ir gatavas izteikties par gandrīz jebkuru tēmu.
Ir vērts ikdienā padomāt par to, vai, piemēram, izcils sportists tiešām zina, kuras ir vislabākās brokastu pārslas. Pat, ja kāds cilvēks ir ļoti zinošs un atzīts savā jomā, jābūt ļoti uzmanīgam, kad viņš tiek pasniegts kā autoritāte, runājot par ar šo jomu nesaistītiem jautājumiem.
Mārtiņš Vaivars būs viens lektoriem 26. februārī gaidāmajā konferencē "Kritiskā domāšana. Cilvēks. Bizness. Valsts", kas norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Konferencē lektori no dažādām valstīm runās par tādām tēmām kā iracionālā domāšana, pūļa psiholoģija, sociālā inženierija, konspirācijas teorijas un citām.
Turklāt kontekstā ar kritisko domāšanu tiks aplūkota mediju loma sociāli pretrunīgu un asu jautājumu risināšanā, mediju pratība, valsts drošības jautājumi, propaganda, kā arī būs organizēta viedokļu divkauja saistībā ar bēgļu problēmu, ģeopolitiskajiem satricinājumiem un radikalizāciju.
