Ārlietu ministrija (ĀM) un Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) skaidro, ka Latvija konkursā nav pieteikusies niecīgo izredžu un infrastruktūras trūkuma dēļ, kā arī institūcijas Latvijā nav izrādījušas lielu interesi pieteikties. ES dalībvalstis savu kandidatūru var pieteikt līdz 31. jūlijam, bet gala vārds, dalībvalstīm balsojot, tiks pieņemts šā gada novembrī.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš sarunā ar "Delfi" pauž neizpratni, kāpēc Veselības ministrija un ZVA nav pat centušās pieteikties konkursam. Kā liecina "EUobserver" dati, par EMA, kurā strādā aptuveni 900 darbinieki, jauno mājvietu cenšas kļūt 20 ES dalībvalstis. Darbinieku atalgojums tiek maksāts no iestādes peļņas par procedūrām un ES budžeta, nevis no mītnes zemes līdzekļiem.

"Kāpēc mums to vajag? Papīri būs jākārto. Kreņķi," valsts iestāžu, kas bija atbildīgas par pieteikšanos konkursam, domāšanu raksturo Kalviņš.

"Nu, redziet, Dānijas vēstniecība Latvijā sarīkoja speciālu pasākumu, ielūdzot gan zinātniekus, gan farmācijas uzņēmumus, gan medicīnas pārstāvjus, lai reklamētu, lai virzītu savu valsti kā mītnes zemi un lūgtu atbalstu Latvijai nepretoties. Ko Latvija domā par pieteikšanos? Latvija domā šādā veidā – nē, nē, valstij tur nekas nav darāms. Šeit ir pilnīgs sviests. Ja mēģinās, var nesanākt, bet, ja nemēģinās, tad nesanāks noteikti," skaidro Kalviņš.

Viņš arī iezīmē, kādi būtu valsts ieguvumi, ja tā kļūtu par EMA jauno mītnes zemi.

"Jebkuram, kurš grib zāles piereģistrēt EMA, ir jāsaņem profesionāla konsultācija, kā vislabāk sakārtot dokumentāciju. Ja uzņēmums ir Latvijā un tepat Latvijā ir iestāde, kurā jūs varat pie kompetentiem cilvēkiem vērsties, kas jums visu izskaidro, tas ir ieguvums. Ja tiek atrastas nepilnības jūsu dokumentācijā, jūs centīsieties tās novērst. Kur skriesim pa pasauli meklēt, ja tepat varētu kaut ko izdarīt?" skaidro akadēmiķis.

"Tie cilvēki, kas gribētu kaut ko reģistrēt, brauktu uz attiecīgo reģistrācijas institūciju. Tad tiem, kas meklē kontaktus ar konkrēto firmu, ir krietni vienkāršāk uzņēmējus pārtvert tepat un aiziet parunāties ar cilvēkiem, ar kuriem potenciāli jūs nekad netiktos, jo jums jātiek pie viņiem klāt kaut kur Londonā vai Parīzē, vai kaut kur citur. Bet, ja viņi ir te atbraukuši, tad jūs ar viņiem varat kontaktēties," norāda Kalviņš.

Zinātnieks arī nepiekrīt ZVA apgalvojumiem, ka viens no argumentiem, kāpēc Latvija nepiesakās, ir, piemēram, skolu trūkums ārvalstu darbinieku bērniem.

"Vieglāk ir pateikt – to jau mēs nevaram! Nu, mums tur nav skolu. Ja būtu vajadzība, tāpat kā Ādažos – tagad ir armija, nepieciešams viņus apgādāt, viņiem vajag izpriecas, viņiem vajag to un šito, tad infrastruktūra rastos. Uzņēmējam uzreiz ir vieta, kur strādāt. Jūs tiešām domājat, ka te neviens nespētu nodibināt privātu skolu, kurā mācīt angļu valodā? Kādas muļķības! Ierēdnim ir viena vēlme – nepieļaut neko, kas viņam rada papildu darbu un nerada papildu ienākumus," uzskata Kalviņš.

Latvijā pašlaik strādā divas starptautiskas skolas, kur mācības notiek angļu valodā, – Rīgas Starptautiskajā skolā (RSS) pagājušajā mācību gadā skolojās 320 skolēni, bet Latvijas Starptautiskajā skolā – 360, turklāt šīs skolas pārstāvji portālam "Delfi" apliecināja, ka pašlaik notiek jauna korpusa būvniecība, kas, iespējams, jau nākamgad ļaus palielināt skolēnu skaitu līdz aptuveni 500.

Tāpat šoruden durvis vaļā vērs trešā starptautiskā skola Rīgā – britu skola "King's College", kas spēšot izglītot 580 jauniešus.

Piesardzīgāks savos izteikumos par nepieteikšanos EBA ir "DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Es varētu piekrist pieejai – netērēt resursus, lai tiektos pēc nereālistiskiem mērķiem," norāda Strautiņš. Viņš gan piebilst, ka šaubās, vai pati pieteikuma iesniegšana būtu liela resursu tērēšana.

"Šāda pieeja var signalizēt citām dalībvalstīm par ambīciju trūkumu. Ja uz EBA galveno biroju nav vēlējušās pieteikties tikai Baltija un Slovēnija, tad acīmredzot ir pieteikušās dažas, kuru izredzes un resursi ir vēl mazāki, – Malta un Kipra," skaidro Strautiņš.

Tiesa gan, Latvijā jau atrodas viena ES iestāde, kas atbildīga par konkrētas jomas regulēšanu visās 28 dalībvalstīs. 2011. gadā Rīgā durvis vēra ES valstu elektronisko sakaru regulatoru organizācija "Board of European Regulators of Electronic Communications" (BEREC). Tā gan ir ievērojami mazāka par EMA un EBA - 2015. gadā iestādē strādāja 26 darbinieki, bet tās budžets bija četri miljoni eiro.

Kā ziņots, pagājušā gada jūnijā notikušajā referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES. Premjerministre Terēza Meja martā oficiāli informēja ES par Londonas lēmumu no bloka aiziet, uzsākot divus gadus ilgās sarunas par izstāšanos.

Lielbritānija ir pirmā ES dalībvalsts, kas izlēmusi izstāties no bloka.