Valdības komiteja pirmdien, 15. jūlijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu atteikties no ieceres Latvijā izveidot vienotu universālā pakalpojuma finansēšanas modeli sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.
Pie tā dēvētajiem universālajiem pakalpojumiem pieder siltumapgāde, elektroenerģija, dabasgāze, kā arī daļa pasta pakalpojumu un elektronisko sakaru nozares pakalpojumi.
Vienoto universālā pakalpojuma modeli bija plānots balstīt uz atbalsta sniegšanu trūcīgām personām, bet elektronisko sakaru pakalpojumu jomā – uz atbalsta sniegšanu gan trūcīgajiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar invaliditāti.
Tomēr darba grupa, kas vērtēja iespējas ieviest vienoto universālā pakalpojuma modeli, secinājusi, ka patlaban nav datu bāzes, kurā būtu apkopota personificēta informācija par trūcīgajām personām vai sociālā atbalsta saņēmējiem.
"Mēs uzskatām, ka vienota universāla pakalpojuma jēgai jābūt veidot vienotu sociālo politiku," skaidrojot iemeslus, kādēļ grūtības ar pakalpojumu saņēmēju identificēšanu kļuvušas par iemeslu ierosinājumam atteikties no vienota finansēšanas modeļa izveides, sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
Pūce arī norādīja, ka, ņemot vērā atšķirīgo situāciju dažādās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, patlaban nav iespējams izveidot vienotu universālo pakalpojumu.
Savukārt Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka būtu tomēr jānosaka minimālo patēriņa grozu, kurā ietilptu viss cilvēkam nepieciešamais, tostarp pārtika, elektroenerģija un citi sabiedriskie pakalpojumi. "Universālā pakalpojuma būtība ir noteikt tieši šo minimālo pakalpojumu grozu, un, ja mēs atsakāmies no vienota pakalpojumu groza, to izdarīt vairs nebūs iespējams," viņa teica.
Pret Ekonomikas ministrijas argumentu, ka pakalpojumu saņēmējiem nosakāmo kritēriju neesamības dēļ ir jāatsakās no vienota universālo pakalpojumu finansēšanas modeļa, iebilst arī Satiksmes ministrija.