Tā dēvētā zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz iespējas trešo valstu pilsoņiem un to ģimenes locekļiem paātrinātā veidā nokārtot nepieciešamos dokumentus iebraukšanai un darba atļaujas iegūšanai Latvijas teritorijā, kā arī sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālā līmeņa termiņuzturēšanās atļaujām.
Līdz šim Latvijā pirmreizēji izsniegtas 258 ES zilās kartes, tostarp lielākās daļa - 121 - izsniegta Ukrainas pilsoņiem, seko Krievijas pilsoņi, kuriem izsniegta 81, un Baltkrievijas pilsoņi - 16. Atsevišķas ES zilās kartes darbam Latvijā izsniegtas arī Ķīnas, Uzbekistānas, Indijas, Armēnijas, Azerbaidžānas u.c. valstu pilsoņiem.
ES zilās kartes darbam Latvijā saņēmuši 170 informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) vecākie speciālisti, 35 zinātnes un inženierzinātņu jomas vecākie speciālisti, 16 juridisko, sociālo un kultūras lietu vecākie speciālisti, 14 komercdarības un pārvaldes vecākie speciālisti, 12 administratīvie vadītāji un komercdirektori u.c.
EM norādīja, ka pieprasījums pēc ES zilajām kartēm atsevišķās profesiju grupās liecina par pieprasījuma pēc kvalificēta darbaspēka pieaugumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, primāri IKT jomā. Tāpēc nepieciešams veicināt augsti kvalificētu speciālistu piesaisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un īstermiņā mazināt darbaspēka trūkumu, kas būtiski ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un informācijas un IKT.
Esošā kārtība Latvijā paredz, ka pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai reģistrēšanas, darba devējam ir jānoformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsaukuma pieprasījums ārzemniekam, kuru paredzēts nodarbināt Latvijā. Bez darba devēja uzaicinājuma ārzemnieks darba atļauju Latvijā nevar saņemt.
Tomēr EM izstrādājusi grozījumus uzturēšanās atļauju noteikumos, paredzot, ka PMLP, izskatot darba devēja izsaukuma pieprasījumu ārzemniekam, kurš vēlas saņemt ES zilo karti, var ņemt vērā LDDK izsniegtu atzinumu par ārzemnieka profesionālās pieredzes atbilstību ES zilās kartes saņemšanai attiecīgā specialitātē vai nozarē.
"LDDK apvieno un pārstāv 64 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kā arī tai ir noslēgti sadarbības līgumi ar citu valstu darba devēju organizācijām. Plašā darba devēju organizāciju pārstāvniecība LDDK ir būtisks aspekts noteikumu grozījumos noteiktās kārtības īstenošanai un sniedz LDDK iespēju sadarbībā ar nozares pārstāvošajām asociācijām pēc iespējas pilnvērtīgāk izvērtēt no darba devējiem saņemtus atzinumu pieprasījumus," pauda EM.
Pēc LDDK sniegtās informācijas, atzinuma sagatavošanas maksa 2018.gadā paredzēta 70 eiro apmērā par katru personu, par kuru tiek prasīts LDDK atzinums. LDDK atzinumu sagatavos piecu darbadienu laikā no intervijas dienas. Ja intervijas laikā tiks pieņemts lēmums, ka nepieciešama papildu datu pārbaude pie LDDK partnerorganizācijām vai citiem sadarbības partneriem, LDDK atzinumu sagatavos viena mēneša laikā no intervijas dienas.
EM uzsvēra, ka grozījumi noteikumos neatcels un negrozīs spēkā esošos tiesību normatīvos aktus, kas regulē uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību piešķiršanu attiecībā uz reglamentētajām profesijām.
Iepriekš EM bija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta komitejā sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tomēr ministri minēto sarakstu lēma nevirzīt apstiprināšanai valdībā, jo par to vēl nepieciešamas diskusijas.
Kopumā EM izveidotajā sarakstā iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.
