Zučika norādīja, ka RPR veiktajā aptaujā pašvaldības kā vienus no galvenajiem šķēršļiem zaļā publiskā iepirkuma izmantošanai pašvaldību konkursos min, viņuprāt, sarežģīto dokumentācijas sagatavošanu un iepirkumu speciālistu pieredzes trūkumu, pretendentu vājās zināšanas par šī iepirkuma principiem, kas tos atbaida piedalīties, kā arī "zaļo" produktu šauro klāstu un augstākās cenas.
Zaļā publiskā iepirkuma mērķis ir veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, samazinot darbības ietekmi uz vidi un veicinot videi draudzīgus un ilgtspējīgus uzlabojumus sabiedrības dzīves apstākļos.
Pašvaldības norāda, ka būtiska problēma ir ierobežotais pretendentu loks, kas spēj nodrošināt pakalpojumu izpildi un produkciju atbilstoši zaļā iepirkuma kritērijiem, līdz ar to atsevišķās jomās būtu grūti nodrošināt konkursa norisi. Tāpat Latvijā uzņēmumiem ir joprojām vājas zināšanas par šo iepirkumu veidu, tādēļ tie izvēlas nepiedalīties publiskajos konkursos.
Cits svarīgs faktors ir pašu pašvaldību gatavība, jo bieži vien šādu iepirkumu kritēriju sagatavošana ir laikietilpīgāka. Turklāt pašvaldības no tā attur zināšanu un pieredzes trūkums.
Tikai 12 % no aptaujātajām pašvaldībām atzinušas, ka ir izstrādājušas zaļā iepirkuma ieviešanas stratēģiju vai rīcības plānu. Savukārt 38 % pašvaldību atzinušas, ka tās neizdala atsevišķi un neveic šī iepirkuma veida uzskaiti.
Zučika norādīja, ka aptaujas rezultāti ļauj padziļināti saprast šķēršļus un problēmas, kas kavē sekmīgāku zaļā iepirkuma izmantošanu publiskajos iepirkumos pašvaldībās. Viņa uzsvēra, ka visvairāk ar grūtībām saskaras tieši mazās pašvaldības, kurās mēdz būt tikai viens iepirkumu speciālists un arī iepirkumu apjomi ir nelieli, tādēļ tie saskaras ar pretendentu intereses trūkumu. Daudz labāk zaļā iepirkuma kritēriju lietošanai konkursos ir gatavas un jau aktīvi izmanto tieši iedzīvotāju skaita ziņā lielās pašvaldības.
Zučika pavēstīja, ka aptaujā iegūtie rezultāti tiks izmantoti rekomendāciju izstrādē, kas nākotnē palielinās reģiona pašvaldību iepirkumu speciālistu zināšanas un pielietošanas prasmes zaļā publiskā iepirkuma izmantošanai konkursu nosacījumos.
RPR pašvaldību speciālistu un valsts politikas veidotāju aptauju veica Eiropas Savienības (ES) finansēta projekta "GreenS" ietvaros. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kas līdz šim kavējis vai, tieši pretēji, sekmējis pašvaldību konkursos izmantot zaļo publisko iepirkumu. Aptaujā piedalījās 13 reģiona pašvaldību iepirkumu speciālisti. Papildus tajā piedalījās arī valsts un reģionālās politikas veidotāji. Latvija ir viena no astoņām ES valstīm, kur šāda aptauja norisinājusies.
Viens no instrumentiem, kā veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu, ir atbilstošu vides un energoefektivitātes prasību iekļaušana valsts un pašvaldību iepirkumos. Tas ļauj ne tikai videi draudzīgu produktu un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu, bet sekmē finansiālus un sociālus uzlabojumus pašvaldībās.
Zaļais publiskais iepirkums ir viens no ES vides, klimata un ilgtspējīgas enerģētikas politikas prioritārajiem instrumentiem, un vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu specifikācijās pēdējos gados ir svarīgs nacionāla un reģionāla līmeņa uzdevums arī Latvijā.
ES programmas "Apvārsnis 2020" (Horizon 2020) finansētā projekta "GreenS" mērķis ir veicināt zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu pašvaldību konkursos. Projekts tika sākts pērn jūnijā un ilga līdz 2016. gada maijam. Vadošais partneris ir Itālija, bet partneri – Latvija, Zviedrija, Kipra, Itālija, Spānija, Vācija, Slovēnija un Bulgārija. Latviju šajā projektā pārstāv Rīgas plānošanas reģions.