Latvija ir gatava veikt lielākas iemaksas ES budžetā, lai kopā ar citu dalībvalstu iemaksām tiktu segts "Brexit" radītais iztrūkumu, tā piektdien Bulgārijas prezidentūras ES Padomē rīkotajā konferencē par ES daudzgadu budžetu Sofijā apgalvoja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kalniņa-Lukaševica šādu Latvijas iniciatīvu pamatoja ar to, ka nepieciešams saglabāt ES daudzgadu budžeta apjomu pašreizējā līmenī, lai finansētu programmas, kas virzīs ES attīstību.
Tāpat savā uzrunā Kalniņa-Lukaševica pievērsa uzmanību trīs svarīgākajiem elementiem gaidāmajās sarunās par ES daudzgadu budžetu – ES budžeta prioritātēm, ES daudzgadu budžeta kopējam apjomam un sarunu grafikam.
"ES struktūrfondu investīcijas (Kohēzijas politika) ir viens no ļoti nozīmīgiem aspektiem, kas stimulē jaunu darba vietu radīšanu, ilgtspējīgu attīstību un inovācijas. Tādēļ ir svarīgi arī pēc 2020.gada Kohēzijas politikai paredzēt atbilstošu finansējumu. Reģionālo sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšana, kas stiprinātu Vienoto tirgu un arī vienoto valūtu, veido Kohēzijas politikas idejas pamatu. Vienotā tirgus stiprināšana caur Kohēzijas politiku sniedz ieguvumu visām dalībvalstīm un reģioniem," sacīja parlamentārā sekretāre.
Kalniņa-Lukaševica īpaši akcentēja, ka Latvijas ieskatā "ES Kohēzijas politikai ir jāsniedz atbalsts valstīm un reģioniem, kas ilgstoši piedzīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos." Kā uzskata Kalniņa-Lukaševica, depopulācija rada papildus slogu budžetam un ierobežo pieejamo resursu apjomu investīcijām, tādejādi pazeminot valsts ekonomikas potenciālu."
Savā uzrunā ĀM parlamentārā sekretāre lielu uzmanību pievērsa arī kopējai lauksaimniecības politikai. Viņa atgādināja, kaLatvija atbalsta Kopējās lauksaimniecības politikas modernizāciju, kā rezultātā arī turpmāk resursi būs nepieciešami gan lauksaimniecības tiešmaksājumiem, gan lauku attīstībai. Pēc ĀM parlamentārā sekretāres teiktā, viens no aspektiem, kas būtu jāreformē, ir nevienlīdzīgie tiešie maksājumi lauksaimniekiem, kas kropļo konkurenci. Latvijas lauksaimnieki 2020. gadā saņems tikai 68% no ES tiešmaksājumu vidējā līmeņa, norādīja Kalniņa-Lukaševica.
Raksturojot citas prioritātes Kalniņa-Lukaševica pauda atbalstu tādu programmu stiprināšanai kā "Apvārsnis 2020", "Erasmus+" un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, jo izglītība, pētniecība, inovācijas un Eiropas infrastruktūras savienošana arī veicina reģionālo sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu. Tāpēc arī pēc 2020. gada šīs programmas ir jāstiprina.
Runājot par jaunām ES prioritātēm, Kalniņa-Lukaševica, pauda, ka Latvijas valsts ieskatā ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Aizsardzības industriālā attīstības programma ir taisnīga un no tās iegūst ne tikai lielie industriālie spēlētāji. Programmai ir jāiesaista arī mazie un vidējie uzņēmumi un jaunuzņēmumi, sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.
Konferences laikā viņa arī uzsvēra, ka laicīga sarunu pabeigšana par ES daudzgadu budžetu ir sarunās iesaistīto pušu kopīgā interese. T"as ļaus nodrošināt savlaicīgu jaunā programmēšanas perioda sākumu un jauno projektu īstenošanas uzsākšanu. ES dalībvalstīm jāspēj savlaicīgi vienoties par nākamā perioda ES daudzgadu budžetu, lai bez pārtraukumiem jau 2021. gada 1.janvārī varētu uzsākt jaunā perioda projektu realizāciju. Kā liecina mūsu iepriekšējā pieredze, kavēšanās rada būtisku kritumu investīcijās un tādejādi bremzē ekonomikas izaugsmi," norādīja ĀM parlamentārā sekretāre.
Jau ziņots, ka konference Sofijā par ES daudzgadu budžetu ir pēdējais augstā līmeņa pasākums pirms šī gada 2. maijā gaidāmā EK priekšlikuma publicēšanas par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada.
