Kā trešdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā, 200 tūkstošus aplokšņu algu saņēmēju sagaida ne vien bēdīgas vecumdienas ar mazu pensiju un mazi pabalsti, kad tos varētu vajadzēt, bet arī VID vai VSAA sūtīta vēstule. Tajā aplokšņu algu saņēmēji tiks aicināti padomāt, "vai tev tiešām jāpiekrīt šim darba devēja piedāvājumam, vai tu tomēr vēlies, lai no tavas algas visi nodokļi tiek samaksāti", skaidroja Pelēkā.

Savukārt aplokšņu algu izmaksātājus – darba devējus un šo shēmu veidotājus – sagaida administratīvie sodi un, iespējams, pat kriminālatbildība. Tāpat VID sola īstenot darbības, lai piespiestu aplokšņu algu maksātājus veikt izmaiņas nodokļu deklarācijās un par saviem darbiniekiem nomaksāt nodokļus pilnā apmērā.

Pelēkā iezīmē, ka Latvijā tiek īstenota arī Igaunijas pieredze. Tajā brīdī, kad VID informē uzņēmumu par aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu, uzņēmumi mēdz laboties. Šādas preventīvas darbības strādā, secināja Pelēkā.

Vēstīts, ka 2016. gadā komercsektorā 21,6% algu izmaksātas aploksnēs, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir samazinājums par 1,1 procentpunktu. Pērn apmēram 200 tūkstošiem iedzīvotāju izmaksāti 940 miljoni eiro aplokšņu algās, parasti aplokšņu apmērs veido no 20% līdz 30% no visas legālās algas apmēra.

VID aprēķini liecina, ka regulāri aplokšņu algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā, un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Lielākais aplokšņu algas apmērs ir sastopams tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un sauszemes un cauruļvadu transports. Starp desmit izplatītākajām nozarēm ir arī būvdarbi, ēdināšana, nekustamo īpašumu darījumu joma un datorprogrammēšana.

Analizējot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, aplokšņu algas visbiežāk parādās datorprogammēšanas jomā, juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos un individuālo pakalpojumu jomā kopumā.