Kultūras ministrijas (KM) piedāvātie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) grozījumi paredz iespēju Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei vērsties pret retranslāciju bez retranslācijas atļaujas saņemšanas. Proti, paredzēts, ka EPLL attieksies ne tikai uz tādiem subjektiem, kas ir reģistrējušies EPLL noteiktajā kārtībā, bet arī uz subjektiem, kas nav reģistrējusies.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Arņa Saukas pētījumā "Nelegālās maksas TV apraides apjoms Latvijā 2015" norādīts, ka vismaz 100 tūkstoši mājsaimniecību izmanto nelegālos maksas televīzijas pakalpojumus. Nelegālo televīzijas pakalpojumu apjoms veido vismaz 15-20% no visa televīzijas tirgus. Daļu no šī nelegālā televīzijas pakalpojumu apjoma veido ar interneta izmantošanu saistīti televīzijas pakalpojumi.
Likumprojekta autori paredz, ka pieņemtās izmaiņas pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo ir vērstas uz televīzijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un nelegālo televīzijas piedāvājumu apkarošanu.
Nelegālā audiovizuālā tirgus apjoms pēc provizoriskiem aprēķiniem ir aptuveni 133 tūkstoši mājsaimniecību. Legālie audiovizuālā satura izplatītāji maksā nodokļus, autoratlīdzību satura veidotājiem un citus maksājumus, savukārt nelegālie izplatītāji nemaksā neko, klāsta KM.
Rezultātā legālajiem izplatītājiem ir nelabvēlīga konkurence un valsts nesaņem pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā, ienākuma nodokli, bet autori nesaņem atlīdzību.
Ar likuma grozījumiem nereģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem tiks liegta iespēja turpināt gūt nedeklarētus ieņēmumus, uzsver likumprojekta autori.
Kā liecina KM aprēķini, grozījumi likumā varētu papildināt nākamā gada valsts budžetu par vienu miljonu eiro.
Ziņots, ka televīzijas pakalpojumu nelegālie sniedzēji ik gadu valstij nenomaksā nodokļus no vismaz 12 miljoniem eiro tikai no televīzijas pakalpojumu sniegšanas abonentu maksas vien, liecina Saukas pētījums, kas veikts sadarbojoties ar biedrību "Nē, pirātismam Latvijā".
