Ēnu ekonomikas apkarošanas padome piektdien apstiprināja ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, žurnālistiem teica Ministru prezidents Māris Kučinskis.
"Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē mēs šodien [piektdien] plānu apstiprinājām," teica Kučinskis, piebilstot, ka padome diskusijās vienojās par nelieliem priekšlikumiem, kuri nedēļas laikā Finanšu ministrijai jāiestrādā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā un jāizsūta visiem padomes locekļiem. Nākamā padomes satikšanās reize ir oktobra sākumā.
Viņš piebilda, ka ir arī vairāki uzdevumi, kas vasaras laikā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir jāprecizē. "Šobrīd vēl līdz galam nav izvērtēti ar skaidro naudas apriti saistītie pasākumi, arī Tieslietu ministrijas pasākumi. Tāpat padomes locekļi vienojās par to, ka ir nepieciešama diezgan precīza darbība komunikāciju jautājumos, kas nozīmē skaidrošanu sabiedrībai," teica Ministru prezidents.
Pēc viņa teiktā, padomes sēdē puses vienojās regulāri sasaukt Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes, lai izvērtētu plāna rezultātus, tostarp progresu katrā no ēnu ekonomikas apkarošanas blokiem. Tāpat puses vienojās, ka plāns būs pieejams ne tikai Finanšu ministrijas, bet arī Ministru kabineta mājaslapā.
Ministru prezidents piebilda, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāna fiskālo efektu vēl nevar aprēķināt, jo darbs pie konkrētiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu vēl turpinās.
Kučinskis teica, ka viens no pirmajiem redzamākajiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem būs izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kuras drīzumā tiks akceptētas valdībā un vēlāk būs jāpieņem Saeimā. Tāpat ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ietver ikdienas darbus ne tikai ministrijās, bet arī citās valsts iestādēs, kas jau tiek veikti, bet plānā ir izcelti, labāk pamanāmi un uzraugāmi. Tāpat ikvienam ēnu ekonomikas apkarošanas plānā noteiktajam pasākumam ir noteikti konkrēti īstenošanas termiņi.
Viņš arī piebilda, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ir viens no veidiem, kā sasniegt valdības rīcības plānā noteikto - 2018.gadā iekasēt nodokļos vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Pozitīvākais, protams, gan padomē, gan arī šīs dienas diskusijās bija tas, ka šeit ir iesaistītas visas uzņēmēju organizācijas, Ārvalstu investoru padome un priekšlikumi nav no ministrijām, bet faktiski ļoti liela daļa ir legālo nodokļu maksātāju priekšlikumi, kā uzlabot sistēmu kopumā," teica Kučinskis.
Tāpat viņš piebilda, ka arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) bijušās ģenerāldirektores Ināras Pētersones teiktais, ka atsevišķos ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumos būtu jāpaplašina iesaistīto un atbildīgo loks, uzliekot par pienākumu arī citām ministrijām būt līdzatbildīgām šo pasākumu ieviešanā. Premjers uzsvēra, ka arī, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija izrādīja iniciatīvu, lai tās iekļauj ēnu ekonomikas apkarošanas plānā kā līdzatbildīgos atsevišķu punktu izpildē.
Finanšu ministrijā aģentūru BNS informēja, ka ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē Finanšu ministrija sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nozaru ministrijām un to padotības iestādēm precizēja sākotnējā plāna uzdevumus, kā arī iekļāva tajā jaunus veicamos darbus, strukturējot uzdevumus arī sadalījumā pa prioritārajām nozarēm.
Tāpat padomes sēdē tika izskatīts Tieslietu ministrijas ziņojums par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kas ietver priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai ierobežotu skaidras naudas apriti ar mērķi mazināt maksājamo nodokļu apmēru, tajā skaitā novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumus, kā arī palielinātu valsts amatpersonu darbības caurspīdīgumu un darījumu izsekojamību.
Galvenās Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. līdz 2020.gadam ietvertās izmaiņas skars tādas nozares kā būvniecība un transports, arī tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un starptautiskās labās prakses piemērus, plānā ir būtiski paplašināts to pasākumu apmērs, kas attiecas tieši uz šīm nozarēm. Tas arī sekmēs godīgu konkurenci šajās nozarēs.
"Lai arī vērojams, ka ēnu ekonomika pakāpeniski samazinās, mums visiem priekšā ir atbildīgs darbs, lai sagatavoto plānu īstenotu un tas sniegtu gaidītos rezultātus. Šeit nepieciešama visu nozaru institūciju, valdības partneru un arī sabiedrības iesaiste, tāpēc esam gatavi uzklausīt arvien jaunus priekšlikumus, kā mazināt ēnu ekonomikas apmēru. Tikai tā varam sekmēt godīgu konkurenci un valsts attīstību un labklājību kopumā," uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka piektdien Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē tika izvērtēti ministriju, sadarbības partneru un sabiedrisko organizāciju ekspertu iesniegtie priekšlikumi ēnu ekonomikas apkarošanai.
Valsts iestāžu darba plānam ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. līdz 2020. gadam pašreiz kopumā iesniegti 55 dažādi priekšlikumi. Plānā iekļautie pasākumi grupēti atbilstoši sešiem rīcības virzieniem: nodokļu nomaksas veicināšana - ēnu ekonomikas ierobežošana un godīgas konkurences veicināšana, administratīvā sloga mazināšana, kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu un transporta jomā), kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšana (informācijas apmaiņas sekmēšana, efektīva IT iespēju izmantošana), efektīva strīdu izskatīšana un sodu sistēma, nodokļu maksāšanas nepieciešamības skaidrošana ar komunikācijas un izglītošanas palīdzību, kā arī efektīva nodokļu politika.
Plānam 30 priekšlikumu iesniegušas arī uzņēmēju organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera, kā arī biedrība "Business Against Shadow Economy" (BASE).
Latvijas uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka iesniegtie priekšlikumi plānam paredz pasākumus piecās jomās - nodokļu politikā, administratīvā sloga jomā, valsts līdzekļu efektivitātes un korupcijas mazināšanas jomā, efektīvas kontroles un sodu jomā, kā arī attiecībā uz sabiedrības un uzņēmēju iesaisti.
Tostarp nodokļu politikas jomā uzņēmēji rosina slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu un sasaistīt samaksātos nodokļus ar valsts pakalpojumiem. Tāpat rosināts sakārtot nodokļu iekasēšanu virknē jomu, kur tā rada iespēju "pelēkās ekonomikas " izplatībai, piemēram, taksometru pārvadājumos un būvniecībā. Uzņēmēji aicina paplašināt arī reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, nepielāgot uzņēmuma ienākuma nodokli reinvestētajai peļņai, atcelt akcīzes nodokli kafijai u.c.
Ziņots arī, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā veidoja 21,3% no IKP, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir atbildīgo institūciju - valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju - darbību koordinēšana un uzraudzība ēnu ekonomikas apkarošanas jomā.
Padomi vada Ministru prezidents, tās sastāvā ir ekonomikas, finanšu, iekšlietu, labklājības, satiksmes, tieslietu, veselības un zemkopības ministrs, kā arī ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Valsts darba inspekcijas direktors, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts policijas priekšnieks, Veselības inspekcijas vadītājs.
