Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virzīto Māri Skujiņu. Vienlaikus, kā LDDK, tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzsver – jaunajam VID vadītājam jāturpina iesāktās reformas un sadarbība ar uzņēmējiem.
"LDDK atzinīgi vērtē VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa plašo pieredzi privātajā sektorā un iegūtu darba pieredzi ārvalstīs. LDDK cer, ka jaunais VID vadītājs, spēs principiāli un efektīvi realizēt aizsāktās reformas, panākot, ka VID kļūst uzņēmējiem draudzīgāka iestāde. Sagaidām arī būtisku attieksmes maiņu un modernāku pieeju jautājumu risināšanai par e-pārvaldes ieviešanu," pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Savukārt LTRK norādīja, ka organizācijai bija izveidojusies laba sadarbība ar iepriekšējo VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli. Laikā, kad Cīrule vadīja VID, tika noslēgts savstarpējs sadarbības līgums, kas paredzēja regulāru tikšanos organizēšanu, mediāciju ar uzņēmumiem un apmaiņu ar informāciju. Tādējādi tika rinātas LTRK biedru problēmas un veiksmīgi attīstot un realizējot principa ''Konsultē vispirms'' ieviešanu praksē, skaidroja LTRK.
"Mēs vēlamies, lai VID vadītājs būtu vērsts uz iesākto reformu turpināšanu iestādē, atsakoties no tādām darbībām, kas kavē uzņēmējdarbību, lai to vietā ieviestu ātru un ērtu sadarbības formu, tādējādi kļūstot par atbalstu biznesam," teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Tāpat LTRK atgādina, ka 2016. gadā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) parakstīta vienošanās, kurā norādīts – VID nepieciešamas būtiskas reformas, kas ietver kā darbinieku skaita mazināšanu, tā arī procesu pārskatīšanu un motivējošu atalgojumu noteikšanu.
Gan LTRK, gan LDDK nākamnedēļ plāno Skujiņu aicināt uz tikšanos, lai pārrunātu viņa redzējumu par iestādes nākotni, reformām un tālāko savstarpējo sadarbību.
Jau ziņots, ka piektdien VID ģenerāldirektora amata konkursā tālāk sarunai ar finanšu ministri izvirzīts Māris Skujiņš, kurš pērn strādājis bankā Azerbaidžānā, pirms tam ieņēmis Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos, kā arī strādājis banku sektorā Latvijā, bet šobrīd ietur "profesionālu pauzi".
Konkursa komisijas izraudzītais VID ģenerāldirektora amata kandidāts tiks ieteikts finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), kas savukārt pieņems lēmumu par šī pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Ja pretendents gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.
Finanšu ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Arno Pjatkins portālam "Delfi" norādīja, ka pirmdien, 4. jūnijā, plānota ministres un VID ģenerāldirektora amata kandidāta tikšanās. Pēc tikšanās Reizniece-Ozola informēs sabiedrību par savu lēmumu.
Atklāts konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts šā gada 9. aprīlī, jo 10. martā negaidīti mūžībā aizgāja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016. gada novembra.
VID ģenerāldirektora pienākumus šobrīd pilda vadītāja vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Jaunā VID vadītāja amata konkursa laikā trīs posmos tika vērtēta pretendentu profesionālā pieredze un atbilstība izvirzītajām izglītības prasībām, motivācija ieņemt šo amatu un redzējums par VID darbību un prioritātēm nākotnē, valsts pārvaldes darbību kopumā.
Konkursa trešajā jeb pēdējā kārtā, kas tika uzsākta pagājušajā nedēļā, tika analizētas pretendentu vadības kompetences, stratēģiskais redzējums, spējas un pieredze komandas vadīšanā un pārmaiņu vadībā.
Ziņots, ka 21. maijā VID ģenerāldirektora atlases komisija nolēma uz trešo kārtu virzīt četrus pretendentus.
Pretendentu izvērtēšana trešajā kārtā norisinājās desmit darba dienas, vienlaikus par pretendentiem informāciju pārbaudīja Drošības policija.
Konkursa komisiju vada Valsts kancelejas direktors Citskovskis, bet tajā darbojas arī pārstāvji no Valsts kases, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas. Tāpat pretendentu atlases procesā kā neatkarīgi novērotāji piedalās arī pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Drošības policijas.
Aprīlī izsludinātajā konkursā līdz kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām bija saņemti 19 pieteikumi, bet uz konkursa otro kārtu tika izvirzīti 11 pretendenti.
Iepriekš finanšu ministre gan nekomentēja, kādas jomas pārstāv kandidāti, taču Valsts kancelejas direktors Citskovskis viņai apliecinājis, ka "kandidātu loks ir gana plašs un būs no kā izvēlēties".
