Foto: DELFI
Labklājības ministrijas prioritātes arī turpmāk būs - pensijas, demogrāfija, invalīdu situācija, bērnu un ģimenes jautājumi, nevienlīdzības mazināšana. Tomēr intervijā aģentūrai LETA labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka valdības lēmums atbalstīt precizēto nākamā gada valsts budžeta plānu apliecina, ka tiks atbalstītas vairākas Labklājības ministrijas (LM) jaunās politikas iniciatīvas.

Salīdzinot ar 2014.gadu, visiem pasākumiem, kas paredzēti ģimenes valsts pabalstu diferencēšanai, "griestu" noņemšanai pabalstiem, pensiju indeksācijai un citiem, tiks atvēlēts par apmēram 30 miljoniem eiro vairāk. Piemēram, tiek plānots piešķirt valsts līdzekļus arī vardarbībā cietušo pieaugušo personu rehabilitācijai, černobiliešu atbalstam, ar celiakiju slimo bērnu atbalstam, sociālo darbinieku, kuri strādā ar klientiem, un aprūpētāju veselības apdrošināšanai. Plānots, ka no 2015.gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārņems no Nodarbinātības valsts aģentūras pabalsta izmaksu par asistenta izmantošanu cilvēkiem ar pirmās grupas redzes invaliditāti. Pabalsta apmērs un izmaksas kārtība saglabāsies esošā - 17,07 eiro nedēļā. Ir panākta arī principiāla vienošanās, ka, sākot ar 2016.gadu, tiks palielināts finansējums audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pozitīvās izaugsmes perspektīvas, nākamgad minimālo mēneša darba algu palielinās līdz 360 eiro, tiek apsvērta arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma diferencēšana. Valdība 2011.gada martā apstiprināja LM izstrādāto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem. Tā paredz, ka minimālā mēneša darba alga jāpārskata vienu reizi gadā. Minimālās algas palielināšana palīdzēs risināt problēmas saistībā ar ienākumu nevienlīdzību un nabadzību. Daudzi cilvēki mūsu valstī, strādājot pilnu slodzi, saņem tik zemu atalgojumu, ka nespēj pārvarēt nabadzības slieksni. Tas nemotivē cilvēkus atgriezties darba tirgū.

Mazināt ienākumu nevienlīdzību palīdzēs arī ģimenes valsts pabalsta diferenciācija atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Ģimenes valsts pabalsts pašlaik ir 11,38 eiro mēnesī. No 2015.gada janvāra plānots atgriezties pie ģimenes valsts pabalsta diferenciācijas - par otro bērnu pabalsts būs divas reizes, par trešo bērnu un nākamajiem bērniem - trīs reizes lielāks. Tie būs 11,38 eiro, 22,8 eiro un 34,2 eiro mēnesī.

LM plāno paplašināt daudzbērnu ģimeņu definīciju, nosakot, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir trīs vai vairāki bērni līdz 24 gadiem, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni, kamēr viņi iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību. Tādējādi daudzbērnu ģimenēm būs nodrošināta iespēja ilgstošāk saņemt jau patlaban esošos un no jauna izveidotos atbalsta pasākumus, uzlabojot to mājsaimniecību budžetu un mazinot pakļaušanu augstajam nabadzības riskam.

Arī nākamgad turpināsies pensiju indeksācija. Šogad oktobrī visām pensijām tika indeksēta vienāda daļa - 285 eiro. Indeksācijā tika ņemts vēra patēriņa cenu indekss un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. 2015.gadā un turpmākos gadus tiks indeksētas visas valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ņemot vērā jau minētos rādītājus. LM arī rosinās likumā noteikt, ka turpmāk pensiju aprēķinos nedrīkst tikt piemērots negatīvs pensiju kapitāla indekss, kā tas notika 2010.-2012.gadā, bet tajā laikā piešķirtās pensijas, iespējams, tiks pārrēķinātas.

Labklājības ministrija ir rosinājusi turpmāk noteikt būtiski lielāku minimālo ienākumu slieksni, kas sasniegtu 129 eiro. Minimālais ienākums ir vērsts uz iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem un paredz uzlabot materiālo situāciju aptuveni 160 000 iedzīvotāju, kuru ienākumi šobrīd nesasniedz 129 eiro mēnesī. LM minimālā ienākuma slieksni 129 eiro apmērā noteikusi, pamatojoties uz aprēķiniem par iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem un izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģiju. Minimālā ienākuma līmenis nozīmē minimālos ekonomiskos resursus, kuri ir vistrūcīgākās iedzīvotāju daļas rīcībā.

Šobrīd piektdaļai sabiedrības ienākumi ir līdz 171 eiro mēnesī, tajā skaitā 64,4 tūkstošiem trūcīgo iedzīvotāju ienākumi mēnesī ir līdz 49,80 eiro (pašreizējais GMI līmenis). Turīgāko iedzīvotāju ienākumi ir aptuveni septiņas reizes augstāki par vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, kas rada būtisku ienākumu nevienlīdzību. Pēc OECD metodoloģijas, Latvijā mājsaimniecību mediānas ienākums uz vienu cilvēku ir 323 eiro mēnesī (2012.gada dati).

Savukārt par nabadzības riskam pakļautām uzskata ģimenes, kurās ienākums uz vienu locekli ir 194 eiro mēnesī (60% no 323). Taču tas automātiski nenozīmē, ka visai šai grupai būtu sniedzams materiālais atbalsts. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs atbalsts iedzīvotājiem tiek sniegts tad, ja viņu ienākumi ir zemāki vai vienādi ar 30% līdz 40% no ģimeņu rīcībā esošās ienākumu mediānas uz vienu cilvēku. Šāds minimālā ienākuma slieksnis uzskatāms par sociālekonomiski pamatotu attiecībā pret pārējo iedzīvotāju grupu ienākumiem un kopējo ekonomisko situāciju. LM rosina noteikt atbalsta slieksni 129 eiro apmērā, kas ir 40% no mediānas ienākuma. Lai to ieviestu, būs jāceļ minimālā alga, neapliekamais minimums, pensijas, lai būtu vairāk cilvēku, kas ar saviem ienākumiem spēj nodrošināt savas ģimenes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!