Latvijas prezidents Andris Bērziņš trešdien pauda neizpratni, kāpēc vairākas lielās Eiropas Savienības (ES) valstis agresīvi uzbrūk blokā pastāvošajai solidaritātes politikai, pieprasot krasi samazināt bloka budžetu.
"Dažkārt ir grūti saprast, kāpēc vairākas ES valstis ir tik agresīvi noskaņotas pret solidaritātes politiku," viņš teica žurnālistiem pēc tikšanās ar abu pārējo Baltijas valstu prezidentiem Raudondvarē netālu no Kauņas.
Šādi viņš komentēja vairāku lielo ES valstu kategoriskās prasības krasi samazināt bloka budžetu nākamajam daudzgadu periodam. Ja budžets tiks būtiski samazināts, cietīs bloka nabadzīgākās dalībnieces, jo padziļināsies to labklājības plaisa ar turīgajām bloka zemēm.
Bērziņš lika saprast, ka bagāto valstu nostāja budžeta jautājumā esot pretrunā ar ES pastāvošo solidaritātes politiku.
"Visi [ES] kohēzijas politikas jautājumi ir svarīgi arī, lai saglabātu mūsu attīstības esošo tempu un samazinātu emigrāciju no Baltijas valstīm, kas pēdējos 10 gados ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem," uzsvēra Latvijas valsts vadītājs.
Savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite žurnālistiem pastāstīja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji sarunās par ES budžetu 2014.–2020.gadam "ļotu cieši sadarbojas". "Mūsu valstu un mūsu prezidentu viedokļi ir ļoti līdzīgi," atzina Lietuvas prezidente.
ES divu dienu ārkārtas samits Briselē par bloka daudzgadu budžetu 23.novembrī beidzās, nepanākot vienošanos, un sarunas ir plānots atsākt nākamā gada sākumā.
Nesaskaņu par budžetu centrā ir diametrāli atšķirīgie viedokļi, kādi valda starp bagātajām un trūcīgajām ES valstīm.
Eiropas Komisija (EK) jūlijā ierosināja ES budžetu 2014.–2020.gadam 1,03 triljonu eiro (aptuveni 724 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% lielāks nekā iepriekšējais 2007.–2013.gada budžets. EK norādījusi, ka budžeta palielinājums esot nepieciešams, lai izpildītu ES prioritārās maksājumu saistības, kuras jau uzņēmušās bloka dalībvalstis. Par budžeta palielinājumu stingri iestājas EK prezidents Žozē Manuels Barrozu, kurš vērsies pie ES bagātākajām valstīm ar aicinājumu atbalstīt trūcīgākās bloka dalībnieces, saglabājot esošajā līmenī finansējumu bloka kohēzijas politikai, kuras nolūks ir samazināt labklājības plaisu ES valstu vidū.
Savukārt bagātās ES valstis, kas ir lielākās iemaksu veicējas bloka budžetā, tostarp Vācija, Lielbritānija, Zviedrija un Nīderlande, ir pieprasījušas šajā periodā krasu tēriņu samazinājumu, jo ir pārliecinātas, ka izdevumu palielinājums ir nepieņemams laikā, kad valstis ir spiestas samazināt savus budžetus. Turīgo valstu nostāja ir saniknojusi trūcīgākās bloka zemes Austrumeiropā, tostarp Latviju, kuras paziņojušas, ka krass tēriņu samazinājums vēl vairāk padziļinās labklājības plaisu, kāda valda starp vecajām un jaunajām ES zemēm.