Piecu gadu laikā krāpnieku, kuru rūpals saistīts ar zelta izstrādājumu tirdzniecību un to pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, guvums lēšams vismaz 25 miljoni eiro apmērā, svētdien vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Saskaņā ar raidījuma vēstīto, 2012. gadā Igaunija ieviesusi reverso PVN maksāšanas kārtību zelta izstrādājumiem, un tad krāpnieki pārmetušies uz Latviju.
Krāpnieciskās shēmas ietvaros firma deklarē zemas proves zelta iepirkumu no pārdevējiem, ko grūti identificēt – privātpersonām vai ārvalstniekiem. Tad šo zeltu pārdod citai firmai, darījuma summai pieskaitot PVN. Pēc darījuma uzņēmums, kas zeltu pārdod, to deklarē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), taču PVN nesamaksā un pazūd, savukārt otrā firma deklarē, ka zeltu no valsts izvedusi, un pieprasa atmaksāt PVN. Firma, kas zeltu pārdod, nodokli nav samaksājusi, bet VID naudu otrai firmai izmaksā no valsts budžeta. Patiesībā abos uzņēmumos darbojas viena un tā pati persona, kas vienu un to pašu zeltu deklarē desmitiem reižu, tādā veidā no budžeta izkrāpjot miljonus, shēmu skaidro "Nekā personīga".
Nākamgad krāpnieku darbību paredzēts apturēt, arī Latvijā ieviešot reverso PVN zeltam. Kopš 2009. gada nodokļu iekasēšana bija ''Vienotības'' ministru un premjeru pārraudzībā. Viņi raidījumam uzsvēruši, ka no VID nav saņēmuši signālu par nepieciešamību reaģēt, savukārt VID apgalvo, ka Finanšu ministrijai izmaiņas likumos prasītas vairākkārt – jau no 2013. gada.
''Valsts ieņēmumu dienests, protams, bija informēts, ka PVN reverss tiek ieviests Igaunijā, tādēļ ļoti rūpīgi vēroja nozari. 2013.gadā mēs konstatējām, ka šie uzņēmumi masveidā ir sākuši darboties Latvijas tirgū, ļoti strauji pieaudzis darījumu skaits. 2013.gadā tiekoties ar Vasts proves biroju, secinājām, ka tie varētu būt 30 miljoni darījumu summa, no tiem 6 miljoni varētu būt izkrāptais PVN,'' raidījumam pastāstījusi VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte.
Latvijas zelta un dārglietu tirgus apgrozījums gadā ir ap 20 miljoniem eiro.
Kā vēsta raidījums, 2010. gadā Latvija eksportēja zeltu 1,8 miljonu eiro vērtībā, bet 2012. gadā jau 27 miljonu eiro vērtībā. Lielākais apjoms sasniegts 2015. gadā, kad eksportētas 1,4 tonnas 38 miljonu vērtībā. Kā eksporta galamērķis visbiežāk minēta Turcija, taču miljoniem vērts zelts vests arī uz Vāciju, Poliju, Dāniju un Igauniju.
Uzņēmums ''Gold bonus'' darbības pārskatā deklarējis, ka nodarbojas ar dārgmetālu vairumtirdzniecību un finansēm. 2011. gadā uzņēmums tas nav darbojies, bet 2012. gadā apgrozījis četrus miljonus. 2014. gadā par tās īpašnieku kļuvis Igaunijas pilsonis Marti Pajomagi un togad uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 17 miljonus eiro. Lai gan šim uzņēmumam VID nav liedzis turpināt darbu, tas izdzisis.
2012. gadā septiņus miljonus latu apgrozīja cits zelta tirgotājs – ''Unico Gold Latvija'' –, kas reģistrēts Citadeles ielā un kura īpašnieki ir no Igaunijas. 2011. gadā apgrozījums bijis 48 tūkstoši latu. Tās darbību pirms divām nedēļām izbeidzis VID. Kā liecina ''Lursoft'' dati, 2012. gads uzņēmumam bijis pēdējais veiksmīgais. 2013. gadā apgrozīts pusmiljons latu un tad rosība firmā apklususi, vēsta "Nekā personīga".
2014. gadā darbība apturēta 29 uzņēmumiem, 2015. gadā 16, tomēr cīņa nav sekmējusies, un krāpšanas turpinājusies, vēsta raidījums. Četru gadu laikā krāpniekiem izmaksāti vairāki desmiti miljonu eiro, vēsta raidījums.
