Fiskālā nodrošinājuma rezerve ieviesta, sākot ar šo gadu. Lemjot par šī gada budžetu, Saeima lēma, ka fiskālā rezerve būs 0,1% apmērā no IKP jeb 26,4 miljoni eiro. Fiskālā nodrošinājuma rezerve kalpo kā drošības pasākums – apdrošināšanas polise pret dažādiem riskiem. Piemēram, kā bija gadījumā ar uzņēmumiem "airBaltic" vai "Liepājas metalurgs", kuriem bija nepieciešami valsts līdzekļi.

Fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% no IKP apmērā ir Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais minimālais rezerves apjoms.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu valstī ir ieviesta fiskālo risku vadības sistēma, kas darbojas jau ceturto gadu un kas ietver fiskālo risku identificēšanu, risku mazināšanu un paliekošā riska ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanu. Likums noteic, ka atbilstoši valstī pastāvošajiem riskiem budžeta veidošanā ir jāparedz rezerve, kas nodrošinātu, ka, neraugoties uz riskiem, deficīts nepārsniedz pieļaujamās robežas.

Katru gadu kopā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumu valdība iesniedz Saeimā arī Fiskālo risku deklarāciju, kurā sniegta informācija par identificētajiem riskiem un atbilstoši riskiem, tiek noteikts arī fiskālā nodrošinājuma rezerves lielums.

Šogad Fiskālo risku deklarācijā ir analizēti šādi fiskālie riski: valsts galvojumi un aizdevumi, maksājumu Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai pieaugums, valsts galvojums studiju un studējošo kreditēšanai.

Tāpat deklarācijā analizēti tādi riski kā valsts kapitālsabiedrības. Salīdzinot ar 2017. gadu, klāt nācis tika viens jauns fiskālais risks – nesen pieņemtā nodokļu reforma.

Deklarācijā, ko valdība skatīs otrdien, norādīts, ka nodokļu politikas fiskālā ietekme 2018. gadā ir pozitīva – 28,4 miljoni eiro, 2019. gadā tā rada ieņēmumu kritumu par 132,1 miljoniem eiro un 2020. gadā par 57,4 miljoniem eiro, kas pamatā saistīts ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa atcelšanu. Taču pastāv risks, ka nodokļu ieņēmumi varētu atšķirties no sākotnēji prognozētā.

Ar deklarāciju Ministru kabinets iepazīsies otrdien aiz slēgtām durvīm.