Šo likumprojektu atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, kā arī opozīcijas pārstāve Inguna Sudraba (NSL). "Vienotības" pārstāvji balsojumā atturējās, bet "Saskaņa", kā arī Mārtiņš Bondars (LRA) balsojumā nepiedalījās. "Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs skaidroja, ka šī politiskā spēka pārstāvjiem nepieciešams laiks, lai izvērtētu šo piedāvājumu.
"Vienotība" plāno uz otro lasījumu iesniegt savus priekšlikumus par iespēju uzņēmumiem izvēlēties - maksāt 15% MUN vai arī pašlaik noteikto MUN likmi kopā ar minimālām sociālām iemaksām. Komisijas sēdē deputāts Ints Dālderis (V) uzsvēra, ka politiskais spēks piedāvā savu risinājumu, jo nevajag vienu kļūdu labot ar citu kļūdu.
Savukārt deputāts Vilnis Ķirsis (V) vairakkārt prasīja Saeimas Juridiskajām birojam, vai, paaugstinot MUN likmi, tāds lēmums varētu būt pretrunā ar Satversmi. Juridiskā biroja pārstāvji pauda, ka, mainot pašlaik paredzēto regulējumu, maksimāli jāievēro interešu sabalansētība. Savukārt, ja nekas netiek mainīts, tad varētu iestāties tiesību aizskārums.
Saeima šo jautājumu varētu skatīt jau šonedēļ, bet 20.decembra ārkārtas sēdē par to varētu lemt galīgajā lasījumā. Komisija plāno lūgt Saeimu izskatīt šo jautājumu steidzamības kārtībā.
Otrdien komisijas diskusijas par šo jautājumu raisījās arī paaugstinātos toņos, kad Bondars pārmeta koalīcijas partijām un Finanšu ministrijai likuma brāķi, kā arī prasīja, kurš par to varētu uzņemties atbildību. Viņš arī vērsa uzmanību, ka šodien komisijas sēdē nepiedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz MUN likmi noteikt 15%, un sākot ar 2017.gadu 70,4% no MUN ieņēmumiem novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kontā.
Savukārt sākot ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās paredzēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.
Ņemot vērā, ka ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbību paredzēts ierobežot, ieviešot jaunu regulējumu mazajiem uzņēmumiem, ar 1.janvāri nav lietderīgi uz pāris gadiem konceptuāli sarežģīt MUN maksāšanas modeli, jo nodokļa aprēķināšana no apgrozījuma ir visvienkāršākais nodokļa aprēķināšanas modelis un līdzšinējā kartība nodrošina sociālo iemaksu proporcionalitāti atkarība no darbinieka algas apmēra, norāda FM.
