Šā gada valsts budžetā līdzekļos neparedzētiem gadījumiem atlikuši aptuveni 6,5 miljoni eiro, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis.
Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" bija atvēlēti 32,6 miljoni eiro. Vēl maija beigās atlikums attiecīgajā programmā bija 5,037 miljoni eiro, taču, pateicoties Ārlietu ministrijas lēmumam, novirzīt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1,45 miljonus eiro, kas ietaupīti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē organizēšanā, attiecīgo summu izdevies palielināt. Attiecīgo Ārlietu ministrijas iniciatīvu valdība apstiprināja jūnija sākumā.
Jarockis atzinīgi novērtēja Ārlietu ministrijas lēmumu nepārdalīt ietaupītos līdzekļos iekšējām vajadzībām, tā vietā novirzot tos līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un aicināja citas ministrijas ņemt piemēru.
Šogad nauda no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasīta tādiem mērķiem kā fiskālās ietekmes kompensēšana, kas radās šā gada budžetā, atjaunojot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā, Rīgas stradiņa universitātes zaudētās naudas "Latvijas Krājbankas" krahā kompensēšana, kā arī - lai nodrošinātu valsts atlaides invalīdiem Rīgas sabiedriskajā transportā.
"Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir ikgadēja budžeta programma Finanšu ministrijas pārziņā, un līdzekļus no šīs programmas piešķir neparedzētiem izdevumiem – īpašiem nacionāli nozīmīgiem pasākumiem, kā arī katastrofu un dabas stihiju radīto zaudējumu kompensēšanai.
Līdzekļus pieprasa ministrija vai valsts iestādes, bet par to piešķiršanu lemj valdība un to apstiprina Saeimas Budžeta un finanšu komisija.
