Dalībvalstu strīdi apdraud arī Latvijas budžetu
Dalībvalstu domstarpības ir par iemeslu, kāpēc šonedēļ paredzētajā Eiropas Parlamenta (EP) sēdē tika atlikts balsojums ar juridisko nozīmi, kas galēji apstiprinātu budžetu. Tagad to prognozē oktobra sesijā, žurnālistiem atklāja EP deputāts Ivars Godmanis.
Valstu savstarpējā nesaprašanās šajā gadījumā neskar tikai politiku, bet gan tieša mērā valstu ekonomiku, un it īpaši mazo dalībvalstu budžetus. Latvijas gadījumā ES budžeta nauda veido aptuveni 25% no kopējā valsts budžeta. Ja šogad netiek pieņemts jaunais ES budžets, tad Latvija nevarēs tērēt līdzekļus, kurus jau ieplānojusi savā budžetā 2014.gadā, sākot jau no 1.janvāra.
"Tas nozīmētu, ka ieceres, kādas mums bija attiecībā uz dažām aktivitātēm, kurām paredzēts valsts budžeta finansējums, būs jāatliek līdz brīdim, kad mums tiešām būs formāli lēmums, ka mums ir regulējums, ka budžets ir apstiprināts," negatīvo scenāriju skaidro Finanšu ministrijas (FM) ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.
Šādi projekti, kam gada pirmajā pusē nebūtu pieejams finansējums, būtu, piemēram, jauni ceļu būves un remontu projekti un ēku siltināšanas projekti, apstiprināja Šadris.
Finanšu ministrija ES līdzekļu tēriņus jau iedalījusi pa prioritātēm
FM jau atklājusi, kā tiks tērēts vel neapstiprinātais ES budžets, kas 7,5 miljardu eiro apmēra tuvākajos septiņus gadus pienāktos Latvijai. Aptuveni trešdaļu no visa finansējuma plānots novirzīt transporta sistēmai, ap 300 miljoniem latu plānots nodarbinātības, izglītības un pilsētvides projektiem. Tāpat prioritāšu sarakstā ir pētniecība, e-pakalpojumi, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, oglekļa emisiju samazināšana rūpniecībā un vides aizsardzība.
Ja tomēr EP nespētu budžetu pieņemt laicīgi, valsts esot rezervējusi 42 miljonus latu, ko paredzējusi uz savu risku tērēt atsevišķiem projektiem, kuriem bija paredzēts ES finansējums, norādīja Šadris.
Jomas, kas varētu uz šo rezerves finansējumu prioritāri pretendēt, ir ceļu infrastruktūras sakārtošana, Veselības ministrijas programmas un dalītās atkritumu apsaimniekošanas jautājumu risināšana.
Par budžetu „drošības sajūta” nav arī eirokomisāram Levandovskim
"Veselais saprāts nedominē Eiropas Padomē, "septembra sākumā portālam "Euractiv" skarbi sacīja ES budžeta komisārs Januš Levandovskis, komentēdams Padomes prasību vēl par 240,7 miljoniem samazināt esošo budžeta vienošanos tieši par 2014.gadu, par kuru Padomē jūlijā jau reiz tika panākta politiskā vienošanās.
EK, vienojoties par budžeta apmēru 2014.gadam, jau pirms jūlija piekapās Padomei, par 6% samazinot savu sākotnējo budžeta piedāvājumu, atgādina "Euractiv".
Tāpat Levandovskis uzskata, ka pašreizējais ES budžeta piedāvājums, par kuru tika panākta politiska vienošanas, ne obligāti ir ļoti veiksmīgs visai ES, bet esot ļoti veiksmīgs Polijai, vēsta Vācijas ziņu aģentūra DPA
Levadovskis arī poļu medijos minējis, ka neesot pārliecības, ka par šo budžeta modeli šogad EP tikšot panākta juridiskā vienošanās.
Levandovska uztraukumu var saprast, ja skatās arī ar ko riskē viņa pārstāvētā valsts. Polijas premjers, uzzinādams, cik liels būs Polijas saņemtais rieciens no ES budžeta, sacīja, ka tā esot bijusi viena no viņa mūža laimīgākajām dienām, vēsta DPA.
Polija nākamajā septiņu gadu perioda saņems 106 miljardus eiro, kas ir par 4 miljardiem vairāk, nekā tika saņemts no 2006. līdz 2013.gadam.