Foto: LETA

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koalīcijas piedāvātās izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa regulējumā vērtē kā atbalstāmu pagaidu risinājumu, taču stingri norāda, ka lēmumu pieņemšanas process par nodokļu režīmu tik īsu brīdi pirms tā stāšanās spēkā nav pieņemams, teikts konfederācijas paziņojumā medijiem.

Piedāvājums atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām mikrouzņēmuma nodokļa maksājumiem un tā vietā ieviest 15% nodokļa likmi, no kuras iekasēšanas liela daļa tiktu virzīta sociālajam budžetam, faktiski ir atgriešanās pie LDDK pirms vairākiem gadiem ierosinātā modeļa.

"LDDK kā sociāli atbildīgs valdības partneris pauž bažas par pārāk lielo plaisu starp mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un parasto nodokļu maksāšanas režīmu, kā arī problēmām, kas saistītas ar MUN maksātāju darbinieku sociālo nodrošinājumu. Piedāvājums celt MUN likmi daļēji risinātu dažādo nodokļu režīmu radīto negodīgo konkurenci, savukārt papildu nodokļa novirzīšana sociālajā budžetā atbilstu LDDK uzstādījumam par darbinieku sociālo drošību," atzīmē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Vienlaikus jāņem vērā, ka tas var būt tikai pagaidu risinājums, lai saglabātu sociālo mieru un nedrīkst pieļaut, ka šāds pagaidu piedāvājums saglabājas nenoteiktu laika periodu.

Mazajam biznesam būtisks ir vienkāršs un speciāli tam sagatavots nodokļu režīms, kura pamatprincipi jānoteic, gatavojot Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. - 2021. gadam.

"Mazie un vidējie uzņēmumi ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, tāpēc ir nepieciešams domāt par tādu nodokļu režīmu, kas motivē uzņēmīgus cilvēkus uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību un ar laiku sniegt arvien būtiskāku ieguldījumu tautsaimniecībā," saka Meņģelsone, uzsverot, ka MUN režīms savulaik tika ieviests kā krīzes laika risinājums.

Meņģelsone arī norāda uz nepieņemamo veidu, kā patlaban tiek gatavotas izmaiņas nodokļu režīmā, jo netiek ievērots ne ilgtspējas, ne prognozējamības aspekts.

Izmaiņas likumā pat vēl nav oficiāli pieņemtas, lai gan tām ir jāstājas spēkā jau pēc dažām nedēļām, līdz ar to ne uzņēmumiem, ne arī valsts iestādēm nav pietiekami daudz laika sagatavoties to ieviešanai.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) piedāvājis apturēt priekšlikumu par obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām, tostarp mikrouzņēmumiem, un noteikt, ka mikrouzņēmumu nodoklis būs nevis pašreizējie 9% plus sociālās iemaksas, bet 15%.

Esošais regulējums paredz, ka patlaban jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām, kuri no 2017.gada 1.janvāra vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz šā gada 15.decembrim ir iespēja vērsties ar pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tāpat līdz 15.decembrim ar pieteikumu VID var vērsties arī tie, kuri vēlas atteikties no šī statusa no 2017.gada 1.janvāra.

Kā ziņots, pašlaik koalīcijai piedāvāts atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!