Otrdien atbalstītie dabas resursu nodokļa likuma grozījumi paredz, ka nodokļa likme akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm) nākamgad pieaugs par 15%, 2018. gadā – par 20%, bet 2019. gadā – par 25%.
Preču un izstrādājumu iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu no polistirola nodoklis pieaugs par 41%, krāsu zemei – par 29%, sapropelim (organogēns (aļģu un zoogēns-aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību mazāk par 30% (mitrums – 60%)) par 27%, bet pārējam sapropelim (mitrums – 60%) par 29%.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājuma par 25% pieaugs arī nodoklis dekoratīvam (apdares) dolomītam, saldūdens kaļķiežiem un šūnakmenim.
Šo palielinājumu kritizē ceļu būvnieki, skaidrojot, ka tas sadārdzinās ar Eiropas Savienības institūcijām saskaņotos ceļu un tiltu būvniecības projektus. Tāpat tas padarīs Latvijas uzņēmēju karjeru saimniecības mazāk rentablu, kā arī veicinās importu no citām valstīm, vēstulē valdībai skaidro biedrība "Latvijas ceļu būvētājs".
"Nodokļa piemērošana kopumā veicina dabas resursu efektīvāku izmantošanu, tomēr atsevišķās pozīcijās nodokļa likmes ir jāpaaugstina, lai veicinātu resursu pārdomātu izmantošanu," skaidro VARAM, piebilstot, ka atsevišķos gadījumos nodokļa likme nav pārskatīta kopš 2010. gada.
Jānorāda, ka sākotnēji VARAM vēlējās nodokli piemērot arī Latvijā iegūtajiem ogļūdeņražiem, bet pret to asi iebilda SIA "Baltic Oil Management". Lai arī iecere pašlaik atlikta, VARAM uzsver, ka darbs pie priekšlikumu sagatavošanas dabas resursu nodokļa likmes noteikšanai Latvijā iegūtajiem ogļūdeņražiem tiks turpināts.
Tikmēr pašvaldību pārstāvji iebilst pret nodokļa palielinājumu virszemes ūdeņiem, zemas vērtības pazemes ūdeņiem, kā arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdensapgādē u.c. "Dabas resursu nodokļa paaugstināšana attiecīgi pašvaldībās izsauks ūdensapgādes tarifa paaugstināšanos," vēstulē norāda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Tāpat nepieciešams ņemt vērā, ka ūdensapgādes sektorā pēdējos gados ir veiksmīgi investēts ES struktūrfondu finansējums, un pašvaldības ir uzņēmušās nopietnas saistības, uzsver LPS.
Saskaņā dokumentiem nodokļa likme visu veidu dziednieciskām dūņām pieaugs par 27%, bet ārstnieciskiem minerālūdeņiem vai minerālūdeņiem, kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā – par 100%. Augstas vērtības pazemes ūdeņiem, vidējas vērtības pazemes ūdeņiem un zemas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem, minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko realizē tālāk, paredzēts 30% pieaugums, savukārt virszemes ūdeņiem gaidāms 44% pieaugums.
Nodokļa likmes augstas, vidējas un zemas vērtības pazemes ūdeņiem, kā arī arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdensapgādē, 2017. gadā attiecīgi pieaugs par 29%, 37% un 43%.
Ņemot vērā nepieciešamību ierobežot oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, pieaugs nodokļa maksājums par emisiju, ražojot alumīniju, krāsainos metālus, klinkera cementu, kaļķi u.c. Turklāt ieņēmumi par CO2 emisijām no 2017. gada 1. janvāra tiks sadalīti citādāk – 60% saņems valsts, bet 40% – tā pašvaldība, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.
Pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem dabas resursu nodoklis pieaugs par 38%, bet visu veidu riepām – divas reizes.
Nodoklis turpmāk būs jāmaksā arī par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem, liecina VARAM piedāvājums.
Palielinot dabas resursu nodokļa likmes, budžeta ieņēmumi pieaugs par vairāk nekā deviņiem miljoniem eiro ik gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
