Foto: AFP/Scanpix

Eiropas Komisija (EK) atļāvusi izmantot Latvijas pieprasīto strukturālo reformu atkāpi no virzības uz vidēja termiņa budžeta bilances mērķi saistībā veselības nozares reformām, bet ierobežotā apmērā - Latvija jau izmanto atkāpi saistībā ar pensiju sistēmas otrā līmeņa attīstību, norādīja EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, komentējot komisijas rekomendācijas Latvijai.

"Latvijai jāturpina atbildīga fiskālā politika un virzība uz vidēja termiņa budžeta bilances mērķi. EK ir atļāvusi izmantot Latvijas pieprasīto strukturālo reformu atkāpi no virzības uz vidēja termiņa budžeta bilances mērķi saistībā veselības nozares reformām, bet ierobežotā apjomā, jo Latvija jau izmanto atkāpi saistībā ar pensiju sistēmas otrā līmeņa attīstību," pauda Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka attiecībā uz nodokļu politiku EK iesaka samazināt nodokļu slogu zemu atalgotajiem strādājošajiem, pārnesot nodokļu slogu uz citām nodokļu bāzēm, piemēram, vides un īpašuma nodokļiem, kā arī uzlabot nodokļu iekasēšanu. Tāpat komisija rekomendē Latvijai turpināt reformas sociālajā jomā, izglītībā un tieslietās.

Finanšu ministrijā skaidroja, ka tādējādi Latvijai atļauts 2017.gadā palielināt budžeta deficītu par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb, pēc pašreizējām aplēsēm, par aptuveni 35 miljoniem eiro. Kopumā atļautā atkāpe ir 0,5% no IKP, taču 0,4% no IKP Latvija jau izmanto saistībā ar pensiju sistēmas otrā līmeņa attīstību.

Komisija Latvijai rekomendē nodrošināt, ka novirze no korekcijas līknes vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. un 2017.gadā nepārsniedz izdevumu palielinājumu, kas paredzēts sistēmiskajai pensiju reformai un nozīmīgajai strukturālajai reformai veselības nozarē. EK arī iesaka samazināt nodokļu īpatsvaru cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, pārvirzot to slogu uz ekonomikas izaugsmei labvēlīgākajiem vides piesārņojuma un nekustamā īpašuma nodokļiem, kā arī uzlabojot nodokļu saistību izpildi.

Tāpat komisijas ieskatā nepieciešams palielināt sociālo pabalstu pietiekamību un veikt intensīvākus pasākumus, lai atbalstītu to saņēmējus darba meklēšanā un saglabāšanā, ieskaitot plašāku aktivizācijas pasākumu klāstu. Nepieciešams arī paātrināt profesionālās izglītības programmu reformu, iesaistot sociālos partnerus, izveidot normatīvo bāzi darba vidē balstītas apmācības programmām un paplašināt to piedāvājumu, kā arī uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību un kvalitāti un efektīvāk izlietot nozarei pieejamo finansējumu.

Komisija arī iesaka turpināt pētniecības institūciju apvienošanu un stimulēt privātā sektora investīcijas inovācijās, stiprināt interešu konflikta novēršanas pasākumus un izveidot vienotu normatīvo bāzi visiem publiskajā sektorā nodarbinātajiem, kā arī paplašināt maksātnespējas administratoru pārskatatbildību un sabiedrisko uzraudzību.

EK trešdien publiskoja analīzi par ekonomikas un sociālajiem izaicinājumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs jeb tā sauktās rekomendācijas dalībvalstīm. Šie ziņojumi Eiropas pusgada ietvaros ļauj uzraudzīt politikas reformas un savlaicīgi norādīt uz problēmām, kas dalībvalstīm jārisina.

Latvija apņēmās runāt ar EK par iespējām īstenot reformas veselības aprūpes sistēmā ārpus fiskālā ietvara.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!