Eksperti 'ēnu ekonomikas' apkarošanas plānu atzīst par labu; rezultātus negaida drīz

Izsverot svarīgāko ceturtdien ministrijas prezentētajā plānā, viņi norāda, ka svarīgs punkts ir "nulles deklarācijas" ieviešana uzņēmējiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle to novērtē augstāk par citu plānā ietvertu punktu – nodokļu amnestiju. "Ņemot vērā, ka lielākā daļa uzņēmumu atrodas daļēji "ēnu ekonomikā", nodokļu amnestija nav tik aktuāla pašreizējai situācijai kā "nulles deklarācija"", norāda Egle. "Nodokļu amnestija viena pati nevar tikt uzskatīta par stimulu maksāt nodokļus, bet tikai kopā ar pārējiem pasākumiem," viņa piebilst, kā piemēru minot "balto" sarakstu veidošanu, kur nodokļu maksātājiem paredzētas dažādas priekšrocības.

Kopumā Egle atzīst, ka plāna nozīmi varēs vētīt vien ilgtermiņā. Taču atgādina, ka tā mērķis ir padarīt labāku uzņēmējdarbības vidi tiem, kas strādā godīgi, sekmējot godīgu konkurenci uzņēmēju vidū. Skeptiskāks ir Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas priekšsēdētājs Ainis Dābols. Viņaprāt, plāns ir labs un kvalitatīvs un tajā ir labas lietas, taču ir šaubas par tā praktisku ieviešanu. Attiecībā uz iespēju legalizēt nedeklarēto līdzekļu uzkrājumus uzņēmējiem, nomaksājot noteiktu nodokli, Dābols norāda, ka to vajadzēja ieviest vismaz 1995. gadā. Pati doma legalizēt nedeklarēto līdzekļu uzkrājumus nav jauna. Taču nav saprotams, kā to reāli ieviesīs. Turklāt legalizācija var likt uzņēmējiem nemaksāt nodokļus un tad vēlāk samaksāt kādu noteikti nodokli, kura summa jau būs mazāka par nenomaksāto, skaidro Dābols.

Jau pozitīvāk noskaņots ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras stratēģijas direktora vietnieks Jānis Butkevičs. Viņš uzsver, ka pilnībā plānā rakstīto neizdosies realizēt, tomēr tā ieviešana situāciju uzņēmējdarbībā uzlabos, jo daudzus ieteikumus snieguši paši uzņēmēji. "Dos vairāk laba, nekā ļauna," saka Butkevičs.

Butkevičs skaidro, ka plāna mērķis ir "pielikt punktu un sākt visu no jauna" – palīdzēt uzņēmējiem pāriet no melnās un pelēkās uz balto ekonomiku. Sarunā ar portālu "Delfi" Butkevičs vairākkārt uzsvēra, ka konkrēta kārtība un priekšlikumi, kādā notiks, piemēram, uzkrāto, taču nedeklarēto līdzekļu legalizācija, nav izstrādāti un vēl ir aplūkojami.

Ceturtdien notikušajā preses konferencē Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis norādīja, ka arī valsts iestādes kļūs atsaucīgākas. Tās izvērtēšot savu darbību, mazināšot pārbaužu skaitu un nebūs bargas pret uzņēmumiem, kas nodokļu maksājumos nejauši būs pieļāvušas kļūdas. Jo plāna viens no pamatpunktiem paredz nodokļu iekasētājiem un citiem uzņēmumu pārbaudītājiem būt draudzīgākiem pret tiem, kas apzinīgi maksājuši nodokļus un skrupulozākiem pret tiem, kas no šī pienākuma ir izvairījušies.

Dābols uzsver, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem patiešām ir nepieciešams mainīt savu attieksmi pret uzņēmējiem. Tas būs nepieciešams kaut vai tikai tādēļ vien, lai nošķirtu tos uzņēmējus, kas kādu nodokli nebūs samaksājuši nejaušas kļūdas dēļ un uzņēmējus, kas nemaksā ļaunprātīgi. "Ja to visu var ieviest, tad tas ir apsveicami (..) Es tikai par to, lai nodokļu nemaksātāju būtu mazāk (..) Taču, lai to izpildītu, ir vajadzīgi profesionāli ierēdņi, kas sapratīs, kurš cilvēks ir kļūdījies un kurš nav maksājis nodokļus," sacīja Dābols. Patlaban dienests pārlieku cenšas izmantot savas tiesības sodīt uzņēmējus.

Savukārt Egle atzīmē, ka plānā paredzēts arī visām kontrolējošajām organizācijām caurskatīt sodu sistēmu un uzlikto sodu samērību. "Izmaiņas paredz, ka reāli sodi tiks piemēroti atkārtotiem pārkāpumiem," skaidro konfederācijas ģenerāldirektore, piebilst, ka valsts un citām iestādēm būs jāatrod veids, kā efektīvi izmantot administratīvos resursus. To var darīt, piemēram, izmantojot modernās tehnoloģijas finanšu – ekonomisko datu analīzē.

Plāns ir izstrādāts, vērtējot situāciju vairākās uzņēmējdarbības nozarēs. Piemēram, būvniecībā, transportā un loģistikā, metālapstrādē, mazumtirdzniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, izlozēs un azartspēlēs. Turklāt pasākumā ietvertie pasākumi skars arī alkohola un tabakas nozares.

Plāna izstrādātāji – Finanšu ministrija – akcentē, ka efektīvi veicot plānā paredzēto, nākamā gada budžeta deficītu varētu samazināt līdz 6%, nepalielinot nodokļu slogu. Šogad budžeta deficīts varētu pārsniegt 8%. Plāns paredz sākumdeklarēšanas ieviešanu uzņēmējiem, iespēju legalizēt nedeklarēto līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot pagaidām vēl nezināma apjoma nodokli, kā arī soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanu, ja samaksā pamatparādu.

Tāpat plāna veidotāji cer, ka izmaiņas liks uzņēmējiem pievērsties legālai uzņēmējdarbībai, jo tas būs izdevīgāk.

Attiecībā uz sākumdeklarēšanu un nedeklarēto līdzekļu legalizēšanas iespēju uzņēmumiem pagaidām nav zināms, uz ko tas attieksies un kāds būs ieviešanas mehānisms.

Ēnu ekonomikas ievērojamo nozīmi, minot dažādus skaitļus vai kā ceturtdien Bičevskis, atsakoties izteikt konkrētas aplēses, atzinušas gan valsts, gan sabiedriskās institūcijas. Īpaši ēnu ekonomika uzplauka krīzes laikā. Ja "labajos gados" līdz ar dažādām sabiedriskajām kampaņām un strādājot vairāk vai mazāk vieglākos apstākļos ēnu ekonomika pakāpeniski saruka, tad krīzes laikā tās nozīme palielinājās. Tādējādi valsts makā neieplūst nepieciešamie daudzi miljoni latu.