Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnijā bija 19,3 miljonu eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 miljonu eiro pārpalikumu, informēja Finanšu ministrija (FM).
Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 miljoniem eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums.
Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55 miljonus eiro.
Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā jeb 209,6 miljoni eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).
Atbilstoši Valsts kases informācijai konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos bija 4,822 miljardi eiro salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2016.gadā, palielinoties par 266,9 miljoniem eiro jeb 5,9%. Tostarp nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, palielinājās par 245,1 miljoniem eiro jeb 6,8% un bija 3,841 miljards eiro.
Apskatot lielākos nodokļus, FM izceļ virsplāna ieņēmumus iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN), kur sešu mēnešu plāns pārsniegts par 23,8 miljoniem eiro jeb 3,1%. Līdz ar to, konsolidētajā kopbudžetā šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, IIN ieņēmumi palielinājās par 62,3 miljoniem eiro jeb 8,6%.
Lielāki kā plānots ieņēmumi bijuši arī no sociālās apdrošināšanas iemaksām un solidaritātes nodokļa, kas kopā nodrošināja virsplāna ieņēmumus 25,6 miljonu eiro jeb 2,4% apmērā virs plānotā. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajā pusgadā palielinājās par 47,1 miljonu eiro jeb 4,6%. Solidaritātes nodokļa ieņēmumi pērn no šī nodokļa atbilstoši plānam tika saņemti tikai sākot ar oktobri, bet šā gada pirmajā pusgadā bija 33,4 miljoni eiro.
FM atzīmē, ka IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu kāpumu atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai nodrošināja darba ienākumu palielināšanās darba ņēmējiem pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem darba devējiem, kā arī darba ņēmēju skaita pieaugums.
Pusgada ieņēmumu plāns tika pārpildīts arī akcīzes nodoklim, kur ieņēmumi plānu pārsniedza par sešiem miljoniem eiro jeb 1,4%. Tomēr arvien no plānotā atpaliek akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem, ko FM skaidro ar tabakas izstrādājumu patēriņa apjoma samazinājumu. Privātajam patēriņam pieaugot, akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieauga par 19,8 miljoniem eiro jeb 4,8%.
Sešu mēnešu nodokļu ieņēmumu plāns 100% apmērā izpildīts uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN). Lai gan šogad piecu mēnešu plānā bija vērojama 8,2% neizpilde, jūnijā bijusi ievērojama plāna pārpilde, kad virs plānotā iekasēti 16,3 miljoni eiro, kas izskaidrojams ar savlaicīgākām nekā pērn AS "Latvenergo" UIN iemaksām valsts budžetā. Kopbudžetā UIN ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējā gada laika periodu, palielinājās par 3,5 miljoniem eiro jeb 1,6%.
Neskatoties uz straujāku kā plānots ekonomisko izaugsmi 2017.gadā, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi par 7,3 miljoniem eiro jeb 0,7% atpaliek no plānotā. FM skaidro, ka PVN plāna neizpildi sekmēja augstākas PVN atmaksas kā pērn, kur būtisks pieaugums, līdz ar reversās maksāšanas kārtības ieviešanu no 2016.gada 1.jūlija, vērojams graudaugu audzēšanas nozarē. PVN ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā bija 1,021 miljards eiro salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo pusgadu palielinoties par 65,2 miljoniem eiro jeb 6,8%.
Būtisks pieaugums šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, kopbudžetā vērojams nenodokļu ieņēmumiem, kas palielinājušies par 46,5 miljoniem eiro jeb 16%. FM norāda, ka ieņēmumu palielinājums, salīdzinot ar 2016.gadu, skaidrojams ar AS "Latvijas valsts meži" dividenžu 35,2 miljonu eiro apmērā iemaksu budžetā ātrāk kā pērn, kad ieņēmumi līdzīgā apmērā saņemti jūlijā.
Neskatoties uz 16% nenodokļu ieņēmumu palielinājumu gada laikā, tie šā gada pirmajā pusgadā iekasēti atbilstoši plānotajam, vienlaikus FM izceļ lielākus nekā plānots procentu ieņēmumus no depozītiem un kontu atlikumiem, kā arī ieņēmumus no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta.
FM atzīmē, ka mazāki nekā pērn pirmajā pusgadā bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Šā gada pirmajā pusgadā tie bija 471,1 miljons eiro un salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 32 miljoniem eiro jeb 6,4%. Tas skaidrojams ar ES fondu projektu sagatavošanas un īstenošanas uzsākšanas posmu, kas kopumā vēl nerada ievērojamus izdevumus un attiecīgi Eiropas Komisijai pieprasāmā finansējuma apjomus, norāda FM.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 4,591 miljards eiro un, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 222,3 miljoniem eiro jeb 5,1%. Kārtējie izdevumi palielinājās par 160 miljoniem eiro jeb 10,3%, ko sekmēja atlīdzības un preču un pakalpojumu iegādes izmaksu palielināšanās.
Atlīdzības izdevumiem vērojams 99,2 miljonu eiro jeb 9,8% kāpums, savukārt precēm un pakalpojumiem izdevumi palielinājušies par 60,8 miljoniem eiro jeb 11,1%. FM atzīmē, ka atlīdzības pieaugums valsts un pašvaldību struktūrās bija līdzīgā apmērā un tā pieauga vienlīdz strauji. Precēm un pakalpojumiem izdevumu kāpumu šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, lielā mērā sekmēja izdevumu precēm un pakalpojumiem pieaugums Nacionālajos bruņotajos spēkos nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.
Kapitālie izdevumi, salīdzinot šā gada pirmo pusgadu ar 2016.gada attiecīgo periodu, palielinājās par 88,1 miljonu eiro jeb 48,7%, kam par pamatu FM izceļ aktīvāku ES fondu projektu īstenošana.
Izdevumi sociālajiem pabalstiem palielinājās par 69,1 miljonu eiro jeb 5,1%, ko ietekmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, un izdevumu pieaugums pensijām, saistībā ar 2016.gada oktobrī veikto indeksāciju. Turpretī par 109,9 miljoniem eiro jeb 11,5% mazāki bijuši izdevumi subsīdijām un dotācijām, kas skaidrojams ar mazākiem kā pērn izdevumiem ES fondu programmās, ņemot vērā pērn veiktos izdevumus atmaksu veidā par ES fondu projektiem 2007.-2013.gada plānošanas periodam pērn noslēdzoties.
Valsts pamatbudžetā līdz ar straujāku ieņēmumu kāpumu šā gada pirmajā pusgadā veidojies 120,6 miljonu eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinoties par 81,1 miljonu eiro. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā bija 2,788 miljardi eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, palielinoties par 146,4 miljoniem eiro jeb 5,5%.
Tāpat kā kopbudžetā, arī pamatbudžetā FM izceļ nodokļu ieņēmumu pieaugumu, to ieņēmumiem esot 32,5 miljonus eiro jeb 1,1% virs plāna. Nodokļu ieņēmumi bija 1,995 miljardi eiro un līdz ar ekonomikas izaugsmi, tajā skaitā darba samaksas pieaugumu, palielinājās par 144,8 miljoniem eiro jeb 7,8%.
Procentuāli straujāks kā nodokļu ieņēmumiem pieaugums bija nenodokļu ieņēmumiem. Nenodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā veidoja 281,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, tie palielinājās par 34,5 miljoniem eiro jeb 14%. Nenodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā izpildīts par 100,4%, bet virsplāna ieņēmumu apjoms bija 1,1 miljons eiro. Plāna pārsniegumu FM skaidro ar augošiem ieņēmumiem no dividendēm un lielākiem procentu ieņēmumiem. Vienlaikus 34,4 miljonu eiro jeb 6,9% samazinājums vērojams ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos.
Valsts pamatbudžetā kopējie izdevumi pirmajā pusgadā bija 2,668 miljardi eiro, veidojot 65,3 miljonu eiro jeb 2,5% pieaugumu, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu. Lielākais kāpums vērojams kārtējiem izdevumiem, kā arī uzturēšanas un kapitālo izdevumu transfertiem uz pašvaldībām un kapitālajiem izdevumiem. Samazinājums turpretī vērojams subsīdijām un dotācijām, kas sarukušas par 122,3 miljoniem eiro jeb 14%, ņemot vērā zemākas subsīdijas ES fondu projektiem.
Valsts speciālajā budžetā šā gada pirmajā pusgadā veidojās 12,7 miljonu eiro deficīts, kas bija aptuveni tādā pašā apmērā kā pērn pirmajā pusgadā. Neskatoties uz ieņēmumu pieaugumu, vērojams vienlīdz liels izdevumu kāpums. Ieņēmumi bija 1,188 miljardi eiro un, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, tie pieauga par 51,8 miljoniem eiro jeb 4,6%, ko pamatā nodrošināja sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieaugums par 47,1 miljonu eiro jeb 4,6%.
Valsts speciālā budžeta izdevumi auguši straujāk kā ieņēmumi, šā gada pirmajā pusgadā veidojot 1,201 miljardu eiro. Līdz ar izdevumu straujāku kāpumu sociālajiem pabalstiem, šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, kopējie valsts speciālā budžeta izdevumi palielinājušies par 52,4 miljoniem eiro jeb 4,6%.
Sociālo pabalstu izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 1,189 milardi eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, kāpjot par 52,1 miljonu eiro jeb 4,6%. Īpaši straujš pieaugums redzams slimības pabalstu izdevumos, norāda FM. Atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, slimības pabalstu saņēmēju skaits palielinājās par 10,4%, savukārt piešķirtā pabalsta vidējais apmērs dienā, pieaugot vidējai darba samaksai, palielinājās par 4,5%. Tas saistāms ar sociāli apdrošināto personu skaita pieaugumu 2017.gadā, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algu kāpumu.
Pašvaldību budžetā šā gada sešos mēnešos bijis 100,9 miljonu eiro pārpalikums. Ņemot vērā, ka izdevumi pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, kāpuši straujāk kā ieņēmumi, veidojies par 26,9 miljoniem eiro mazāks pārpalikums kā pērn. Līdz ar straujāku darba spēka nodokļu ieņēmumu kāpumu pašvaldību budžetā vērojams izteiktāks kā pamatbudžetā un speciālajā budžetā kopējo ieņēmumu pieaugums.
Pašvaldību budžetā ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājās par 112,2 miljoniem eiro jeb 9,9% līdz 1,244 miljardiem eiro. Šā gada pirmajā pusgadā par 55,5 miljoniem eiro jeb 17,7% pieauguši arī transferti. Lielāko pieauguma daļu veido pašvaldību saņemtie valsts budžeta transferti noteiktam mērķim, kamēr par 15,5 miljoniem eiro pieauguši transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem. Būtisks pieaugums pašvaldību budžetā vērojams arī izdevumiem, kur redzams arī ievērojams izsniegto aizņēmumu atļauju apjoms, tostarp ES līdzfinansēto projektu realizācijai.
Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 1,143 miljardi eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, tie palielinājās par 139,1 miljonu eiro jeb 13,9%. Izteikts kāpums vērojams atlīdzībai, kas palielinājās par 49,3 miljoniem eiro jeb 9,6% un skaidrojams ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu. Būtiski pieauguši kapitālie izdevumi, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu, tiem vērojams 53,3 miljonu eiro jeb 60,1% kāpums.
FM atzīmē ne tikai aktīvākā ES fondu projektu īstenošanu, bet arī izdevumu pieaugumu pamatfunkcijām, kas liecina par kopumā pozitīvu pašvaldību finanšu stāvokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
