Valsts kancelejā atzīmēja, ka valsts pārvaldes iestādes pastāvīgi sniedz dažādu veidu informāciju, piemēram, atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem, pārskatus par padarīto darbu, informāciju par statistikas datiem. Informācijas saņēmēju loks ir plašs, tā redzamākā daļa ir fiziskās un juridiskās personas, t. sk. ārvalstīs. Savukārt informācijas sniegšanas lietderība starp valsts pārvaldes institūcijām ir maz novērtēta.
"Informācijas sniegšanas pienākums citai iestādei vai Ministru kabinetam tiek uzskatīts par darba rutīnu, tomēr nepārdomāta informācijas sniegšana citām valsts pārvaldes iestādēm patērē resursus, ko iestāde varētu novirzīt pamatfunkciju veikšanai - politikas plānošanai un īstenošanai, kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem," skaidroja Valsts kancelejā.
Nepārdomātas, savstarpēji nesaskaņotas informācijas sniegšana un uzglabāšana valsts pārvaldei rada papildu administratīvo slogu un administratīvās izmaksas. Saskaņā ar tiesību aktu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumos sniegtajiem datiem, administratīvās izmaksas, ko rada informācijas sniegšanas prasības citām valsts iestādēm, palielinājušās 2015.gadā par 3 245 677 eiro, bet 2016.gadā par 37 347 711 eiro.
Šāds pieaugums skaidrojams ar virkni pieņemtiem noteikumu projektiem un likumprojektiem, piemēram, "Oficiālās elektroniskās adreses likums", "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība", "Noteikumi par oficiālās statistikas programmu 2017.-2019.gadam" u.c.
Lai novērstu nepilnības pārskatu sniegšanas sistēmā, Valsts kanceleja rosina izvērtēt regulāri sniedzamo informatīvo ziņojumu mērķi un lietderību un, ja iespējams, piedāvāt alternatīvus informācijas sniegšanas risinājumus. Tāpat iestādēm pastāvīgi pēc savas iniciatīvas būtu jāizvērtē tiesību aktu projektos paredzētās informācijas sniegšanas nepieciešamība un, ja tiek konstatēta sniedzamās informācijas dublēšanās vai informācijas sniegšana ir nelietderīga, saskaņošanas procesā norādīt uz konstatētajām nepilnībām.
Tāpat nepieciešams Valsts kancelejai veikt atkārtotu pārskatu sniegšanas sistēmas novērtējumu 2020.gadā, koncentrējoties uz statistikas, finanšu un valsts budžeta, kā arī personālvadības jomu, un, ja nepieciešams, sniegt Ministru kabinetam priekšlikumus turpmākai rīcībai.