"Ja tos likuma grozījumus tādus, kā tie iesniegti, saliek kopā ar valdībā apstiprināto restrukturizācijas plānu, nekā kaitīga es tur nesaskatu. Bankas sadalīšanu varētu veikt, un no likuma viedokļa nekādas sekas tas neizraisītu. Sliktas sekas varētu būt kaut kādās situācijās nākotnē, kad, piemēram, netiek izraudzīts šāds modelis un "sliktās" bankas aktīvi tiek nodalīti, piemēram, fondā, jo šīs izmaiņas prasa, lai rezultātā rastos divas bankas. Nu tad šāds modelis kļūtu vienkārši neiespējams. Protams, nav jau izslēgts, ka otrajā vai trešajā lasījumā parādās papildinājumi, kas būtiski mainīs jēgu," laikrakstam atzinis Jākobsons.
Viņš klāstīja, ka "jaunajai" bankai, kas ir divas trešdaļas no pašreizējās "Parex bankas", ir normāla un stabila nākotnes perspektīva. Savukārt atlikušās vienu trešdaļas jeb "vecās" bankas galvenais uzdevums būs "strādāt, lai maksimāli atgūtu tos līdzekļus, ar kuriem finansē šīs bankas aktīvus, – valsts un ERAB ieguldīto kapitālu, kā arī mazo akcionāru kapitālu, kuru relatīvais apjoms pašlaik ir ļoti mazs".
Šajā bankā paliek arī agrāko akcionāru un subordinēto ieguldītāju izveidotie subordinētie kredīti, kā arī lauvas tiesa – vairāk nekā 400 miljoni Valsts kases noguldījumu. Ja saskaita kopā kapitāla daļu un Valsts kases noguldījumu daļu, tad valsts ir lielākais finansētājs šai "vecajai" jeb "risinājuma" bankai. "Tādēļ ir skaidrs, ka valstij nav intereses to visu ātrāk likvidēt un izkūpināt gaisā, bet gan domāt, kā to ilgi un mierīgi atstrādāt, lai visi aktīvi pamazām pārvērstos naudā un tiktu pārdoti par vislabāko iespējamo naudu," skaidrojis bankas padomes vadītājs.
Ja risinājuma bankai izdodas atgūs līdzekļus, tad vispirms to saņems "parastie kreditori, šajā gadījumā – Valsts kase. Nākamie saskaņā ar likumu – subordinētie. Ja kaut kas ir palicis pāri, to sadala akcionāriem proporcionāli saviem ieguldījumiem – cik katram akciju, tik arī saņems," laikrakstam klāstījis Jākobsons.
Pagājušajā nedēļā notikušās bankas, Finanšu ministrijas, starptautiskā finanšu konsultanta "Nomura International" sarunas ar EK, pēc kurām "radies iespaids, ka pagaidām visu darām pareizi un līdz jūnija beigām varētu saņemt piekrišanu restrukturizācijas plānam," uzsvēris Jākobsons.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neatbalsta Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītos "Saskaņas centra" (SC) frakcijas deputātu sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz noteikt, ka kredītiestādei, pārejot citas persona īpašumā, ir nepieciešama FKTK atļauja. Arī Finanšu ministrija un koalīcijas partiju pārstāvji iepriekš pret tiem iebilda, norādot, ka tie var traucēt bankas restrukturizāciju.
Valdība no diviem starptautisko konsultantu piedāvātajiem "Parex" restrukturizācijas variantiem izvēlējās to, kas paredz labo aktīvu izdalīšanu jaunā uzņēmumā. Ar starptautisko konsultantu "Nomura" noslēgts līgums par "Parex" restrukturizācijas plāna izstrādi un ieviešanu. Tāpat konsultants organizēs "Parex bankas" un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu. Savukārt "sliktās" bankas liktenis nav pilnībā skaidrs, esot pieļauta iespēja pārveidot to par fondu un paustas bažas par tās bankrotu.
Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.