Pētnieki – Tālis Laizāns un Roberts Šnikvalds – otrdien Reģionālo attīstības centru apvienību (RACA) iepazīstināja ar Finanšu ministrijas 2017. gada nodokļu reformas ietekmes uz novada budžeta ieņēmumiem novērtējumu.
Pētījumā aplūkots, kā jaunā nodokļu politika ietekmētu Dobeles novadu, kas, kā norāda apvienībā, ir pašvaldība, kuras rādītāji atbilst vidējiem valstī. Pētījuma autori secinājuši, ka pašvaldībā ieņēmumi būtiski samazinātos, un radīto deficītu varētu segt ar drastiskiem pasākumiem – ievērojamu kapitālieguldījumu samazinājumu un daudzu pašvaldības struktūru darbinieku atlaišanu.
Pētnieku aprēķini liecina, ja minimālo algu palielinās līdz 430 eiro, kā to paredz otrdien valdībā atbalstītās pamatnostādnes, Dobeles novada domei vajadzēs atlaist 4,26% no pašvaldības institūcijās strādājošajiem.
Savukārt novadā darbu varētu zaudēt 3,9% no iedzīvotājiem ar darba ienākumiem. Līdz ar to minimālās algas celšana paaugstinātu bezdarba līmeni no 7,3% līdz 9,2%.
Pamatnostādnes paredz samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) no 23% līdz 20% (algām līdz 45 tūkstošiem eiro gadā). Tas Dobeles novada budžetu samazinātu, liecina aprēķini. Ja 2016. gadā novads no IIN saņēma 11,54 miljonus eiro, tad 2018. gadā tie būtu 9,38 miljoni eiro, savukārt 2019. gadā – 9 miljoni eiro.
IIN iekasēto līdzekļu krituma dēļ pašvaldības budžetā rastos deficīts. Viens no iespējamajiem modeļiem, kā deficītu likvidēt, ir samazināt pašvaldības institūcijās strādājošo skaitu, kas ievērojami varētu palielināt bezdarba līmeni novadā.
"Pētījums skaidri parāda, ka ir nepieciešamas ļoti nopietnas tālākās diskusijas par nodokļu reformas pamatnostādņu ieviešanas veidu. Nav nekādu šaubu, ka pašreizējais reformas modelis draud ar ievērojamu pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu," uzsver RACA priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
"Tas novedīs pie sliktākiem vai dārgākiem izglītības, transporta, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citiem pašvaldību kompetencē esošiem pakalpojumiem," paredz RACA vadītājs.
Krauklis jau iepriekš vērsās pie valdības, norādot, ka straujās minimālās algas kāpums nav pamatots ar attiecīgu ekonomiskās izaugsmes tempu. Valkas novada pašvaldībā minimālās algas palielināšana vien par 10 eiro prasa 40 tūkstošu eiro lielus budžeta izdevumus. Viņš norādīja, ka daudzi mazie reģionu uzņēmēji nespēs nodrošināt tik strauju minimālās algas kāpumu.
Ziņots, ka otrdien valdība deva zaļo gaismu jaunajai nodokļu reformai, vienbalsīgi atbalstot valsts nodokļu pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam.
Pamatnostādnes paredz samazināt IIN no 23% līdz 20% (algām līdz 45 tūkstošiem eiro gadā), ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.
Paredzēts arī palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (2020. gadā pensionāriem līdz 300 eiro), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
