Foto: Shutterstock
Pirmdien, 1. janvārī, stājas spēkā vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu un sociālās aizsardzības jomā, kas šogad ietekmēs Latvijas mājsaimniecību finanses.

Domājot par 2018. gadu, 47% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi šis gads būs labāks par 2017. gadu, liecina sabiedriskās domes pētījuma centra SKDS sniegtā informācija.

Prognozējot, vai Latvijai 2018. gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, kopumā 31% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, tikai 7% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 46% domā, ka tas būs tāds pats kā 2017. gads.

Nenoliedzami to, kāds šis gads izvērtīsies, ietekmēs pērn pieņemtās izmaiņas nodokļu un sociālās aizsardzības jomā. Par vērienīgākajām izmaiņām politiķi jau lēma vasarā, atbalstot valdības sagatavoto nodokļu reformu. Taču arī gada izskaņā, strādājot ar 2018. gada valsts budžetu, pieņemtas daudz normas, kas ietekmēs lielu daļu Latvijas sabiedrības. Portāls "Delfi" apkopojis izmaiņas, kas jaunajā gadā ietekmēs teju ikvienu.

Prioritārie virzieni šī gada valsts budžetā ir – aizsardzība, veselība, demogrāfija un autoceļu uzturēšana.

2018. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro. Maksimālais valsts parāds 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018. gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā. Šogad IKP palielināsies par 3,4%, prognozē Finanšu ministrija.

Šogad paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Lielāka minimālā alga un progresīvs IIN


Foto: Shutterstock

No 2018. gada minimālā mēneša darba alga paaugstināta no līdzšinējiem 380 eiro uz 430 eiro "uz papīra".

Līdz ar jauno gadu arī diferencēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 20%, 23% un 31,4% apmērā. Ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 004,01 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31,4%.

Būtiski, ka nodokļa likmi gan 20%, gan 23% apmērā taksācijas gada laikā piemēros tikai darbavietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet citās darbavietās taksācijas gada laikā piemēros vienīgi nodokļa likmi 23% apmērā.

Neapliekamais minimums aug

Foto: F64

Vienlaicīgi ar minimālā atalgojuma paaugstināšanu būtiski celts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais diferencētais minimums. Pērn tas bija no 60 eiro līdz 115 eiro mēnesī, taču no 2018. gada tas ir 0-200 eiro robežās un ar katru gadu pieaugs, 2019. gadā sasniedzot 0-230 eiro, bet 2020. gadā sasniedzot 0-250 eiro robežu.

Algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamo minimumu katru gadu piemēros pilnā apmērā (200 eiro 2018.gadā, 230 eiro 2019. gadā un 250 eiro 2020. gadā).

Ienākumiem no 440 eiro līdz 1000 eiro mēnesī šogad neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies un pie ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas netiks piemērots vispār. No 2019. gada, pieaugot neapliekamajam minimumam, paaugstināsies arī limits ienākumiem, kuriem tas netiks piemērots. Tas nozīmē, ka 2019. gadā neapliekamo minimumu vairs nepiemēros ienākumiem virs 1100 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā – ienākumiem virs 1200 eiro mēnesī.

Diferencēto neapliekamo minimumu piemēros pilnā apmērā jau taksācijas gada laikā (līdz šim mazo ienākumu saņēmēji ieguvumus no diferencētā neapliekamā minimuma varēja iegūt tikai nākamajā taksācijas gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju).

Vienlaikus paaugstināts pensionāra neapliekamais minimums: 2018. gadā līdz 250 eiro mēnesī, 2019. gadā – līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020. gada – līdz 300 eiro mēnesī. 2017. gadā tie bija 235 eiro mēnesī.

Augstākas sociālās iemaksas


Foto: Shutterstock

No 2018. gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme palielināta par vienu procentpunktu (0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam).

Šie ieņēmumi tiks novirzīti pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, nodrošinot no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus tām personām, kas pakļautas veselības apdrošināšanai.

Sociālo iemaksu likme šogad būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksās darba devējs un 11% darba ņēmējs.

Palielināts nodokļu atvieglojums par bērniem un piemaksas ģimenēm


Foto: LETA

No 2018. gada atvieglojums par apgādībā esošu personu paaugstināts no 175 eiro uz 200 eiro mēnesī, 2019. gadā tas būs 230 eiro mēnesī un 2020. gadā – 250 eiro mēnesī.

Turklāt no 2018. gada 1. jūlija IIN maksātājiem papildus jau esošajiem nodokļu atvieglojumiem būs iespēja saņemt atvieglojumus arī par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir viens vai vairāki bērni atkarībā no tā, kāds ir bērna vecums un vai tas turpina izglītības iegūšanu.

Piemēram, no 2018. gada 1. jūlija būs iespēja saņemt nodokļa atvieglojumu par nestrādājošu laulāto, ja tā apgādībā ir bērns līdz trīs gadiem.

Tāpat no šī gada marta ģimenes ar diviem un vairāk bērniem saņems piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta. No marta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par diviem bērniem būs 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem ir 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu – vēl par 50 eiro lielāka.

Ja, piemēram, ģimenē būs četri bērni, piemaksa būs 116 eiro mēnesī, ja pieci – 166 eiro un tā tālāk.

Vienlaikus no 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Līdz šim pabalstu maksāja līdz 19 gadu vecumam.

Tāpat no 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kurš, atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam, uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.

Samazināts no valsts atgūstamo attaisnoto izdevumu apjoms; limiti zobārstniecības tēriņiem


Foto: PantherMedia/Scanpix

Attaisnotajiem izdevumiem par medicīnas pakalpojumiem, kuriem līdz šim nebija noteikts ierobežojums, šogad būs gan procentuāls, gan summārs ierobežojums.

Vasarā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attaisnotos izdevumus sadala divās lielās grupās: attaisnotie izdevumi par medicīnu, izglītību, bērnu interešu izglītību un dažādiem ziedojumiem un attaisnotie izdevumi par pensiju fondiem un uzkrājošo apdrošināšanu.

Iedzīvotāji varēs atgūt 20% no attaisnotajiem izdevumiem, nevis 23%, kā ierasts, jo, sākot ar jauno gadu ieviests progresīvais IIN, un IIN likme ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā būs 20%.

Uz katru no attaisnoto izdevumu grupām darbosies divi summārie limiti. Attaisnotie izdevumi par medicīnu un izglītību nedrīkstēs pārsniegt 50% no apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā katram ģimenes loceklim. Savukārt attaisnotie izdevumi par pensiju fondiem uzkrājošo apdrošināšanu nedrīkstēs pārsniegt 10% no apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā.

Attaisnotajos izdevumos bez ierobežojumiem vairs nevarēs iekļaut izdevumus par operācijām un zobārstniecību, kā tas bija līdz šim, arī uz šiem izdevumiem attieksies 600 eiro limits.

Attaisnotos izdevumus, kuri neiekļausies taksācijas gada limitā, varēs attiecināt uz nākamo triju taksācijas gadu apliekamo ienākumu.

Turēs roku uz pulsu zemo algu maksātājiem un valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem


Foto: F64

No janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā būs pieejama informācija par uzņēmējiem, kuru darbinieku vidējā mēneša alga ir valstī noteiktās minimālās mēneša algas apmērā vai pat zemāka.

Tāpat tiks publicēta informācija arī par personām, kuras iekļautas risku sarakstos VID, un par uzņēmumiem, kuri sodīti par darba samaksas pārkāpumiem un nav laicīgi iesnieguši deklarācijas.

Plānots, ka pirmo reizi šādi saraksti tiks publicēti 25. janvārī, un tie būs pieejami ikvienam interesentam.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka tieši darbinieki, kuru vidējā mēneša alga ir valstī noteiktās minimālās mēneša algas apmērā vai pat zemāka, ir riska grupa, kurai varētu būt aplokšņu algas.

Tāpat no 1. janvāra valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu un citas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicēs institūciju mājaslapās, norādot darbinieka vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi. To paredz grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

0% reinvestētajai peļņai; augstāka likme ienākumiem no kapitāla


Foto: LETA

Līdz ar jauno gadu reformēts uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN), nosakot, ka UIN jāmaksā peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.

Likme attieksies uz izmaksām, kas netiek investētas uzņēmuma attīstībā, tostarp dividendēm un ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem.

No jaunā gada palielināts arī nodoklis par ienākumiem no kapitāla līdz 20% (iepriekš – 15%) – tas ir nodoklis ienākumiem no kapitāla aktīvu pārdošanas.

Samazināts mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksnis


Foto: LETA

Sākot no 2018. gada, samazināts mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksnis līdz 40 tūkstošiem eiro gadā.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus eiro un nodarbināto skaits nepārsniedz piecus cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma.

Pērn mikrouzņēmuma maksimālais apgrozījums bija 100 tūkstoši eiro.

Aug akcīzes nodoklis


Foto: F64

Līdz ar jauno gadu augs akcīzes nodoklis, tostarp benzīnam, dīzeļdegvielai un tabakas izstrādājumiem.

Ja 2017. gadā akcīzes nodokļa likme par 1000 litriem benzīna bija 436 eiro, tad šogad tā ir 470 eiro. Savukārt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likme palielināta no 341 eiro līdz 378 eiro. Līdz ar to, salīdzinot ar 2017. gadu, benzīna cena šogad pieaugs par aptuveni pieciem centiem litrā un dīzeļdegvielas cena par aptuveni četriem centiem.

Tāpat līdz ar jauno gadu palielināta akcīzes nodokļa likme alkoholam. Puslitra alus (5,2 grādi) pudeles cena šogad pieaugs par septiņiem centiem, bet vīna pudeles cena pieaugs par 13 centiem.

No 2018. gada pieaugs arī akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, cigāriem, cigarillām un dažāda veida tabakai. Piemēram, cigarešu paciņas cena 2018. gada jūlijā pieaugs par aptuveni 18 centiem.


Samazināts PVN dārzeņiem, augļiem un ogām


Foto: DELFI

Līdz ar jauno gadu ieviesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 5% apmērā, un to piemēros Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm.

Samazinātā PVN likme attieksies uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet to nepiemēros, ja šie produkti būs, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti.

Samazinātā likme būs spēkā no 1. janvāra uz trim gadiem, šajā laikā tiks izvērtēta šādas samazinātas nodokļa likmes ieviešanas ietekme uz dažādām sabiedrības grupām.

5% PVN likme ieviesta, lai mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazinātu augļu, ogu un dārzeņu cenas.

Pirmā mājokļa iegādes programmai varēs pieteikties personas bez bērniem


Foto: Shutterstock

Mājokļu atbalsta programmā finansējumu šogad varēs saņemt arī vidējo profesionālo vai augstāko izglītību ieguvušie līdz 35 gadu vecumam.

Līdz šim "Altum" garantijas nekustamā īpašuma iegādei varēja saņemt ģimenes, kurās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Līdz ar jauno gadu paplašināta mājokļu garantiju programmas mērķagrupa ar personām, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nav vecākas par 35 gadiem, kā arī ar personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, ietverot nosacījumu, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu.

Obligātā e-veselība


Foto: Shutterstock

Sākot ar 2018. gadu, mediķiem obligāti jāsāk lietot e-veselības sistēma, proti, darbnespējas lapas un receptes valsts kompensējamo zāļu saņemšanai ārstiem būs jāizraksta elektroniski.

E-veselības sistēmā ir redzami tikai tie medicīniskie dati, kurus tajā ievadījušas ārstniecības personas, līdz ar to šī informācija sistēmā uzkrājas pakāpeniski.

Darba devējs e-darbnespējas lapā neredzēs darbinieka diagnozi, jo darba devējam šo informāciju nesūtīs. To e-darbnespējas lapā redzēs tikai pacients un ārsts, kurš ir noslēdzis e-darbnespējas lapu.

Noslēdzot e-darbnespējas lapu, to no e-veselības sistēmas automātiski nosūtīs VID, līdz ar to informāciju par noslēgto lapu darba devējs nākamajā dienā redzēs savā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas profilā.

E-receptes medikamentus var iegādāties ne tikai persona, kurai tie izrakstīti. Lai e-receptes medikamentus varētu iegādāties kāds cits, aptiekā ir jānosauc vai jāuzrāda e-receptes ID numurs, kas redzams e-veselībā ārstam un pacientam. Tāpat jānosauc pacienta vārds, uzvārds, kā arī jāuzrāda sava pase vai personas apliecība.

Pērkot e-receptes zāles nepilngadīgam bērnam, e-receptes ID numurs nav jānosauc. Medikamentus var iegādāties viens no vecākiem vai aizbildnis, uzrādot savu pasi vai personas apliecību un nosaucot bērna vārdu, uzvārdu.

E-receptes medikamentus var iegādāties aptiekās, kurās ir izvietota uzlīme "šeit lieto E-veselību".

Būvmateriālu un sadzīves tehnikas piegādēm piemēro reverso PVN


Foto: F64

Būvmateriālu, metālizstrādājumu un sadzīves tehnikas piegādēm šogad piemēros reverso PVN kārtību.

PVN reverso maksāšanas kārtību attiecinās uz visa veida nekustamā īpašuma būvniecībai un remonta pakalpojumiem, kā arī būvizstrādājumu piegādēm.

Tāpat paplašināts metālizstrādājumu klāsts, uz kuru piegādēm attiecinās PVN atgriezto maksāšanas kārtību, tostarp alumīnija caurulēm, stieplēm un stieņiem, kā arī nerūsējošā tērauda stieplēm un velmējumiem.

PVN reverso maksāšanas kārtība būs piemērojama arī videospēļu konsuļu, ledusskapju, saldētavu, putekļsūcēju un tamlīdzīgu sadzīves elektrotehnikas preču piegādēm.

Ziņos par kontiem, kuros apgroza vairāk nekā 15 tūkstošus eiro


Foto: DELFI

Līdz ar jauno gadu stājas spēkā pienākums kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā VID iesniegt informāciju par klientiem – fiziskām personām, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 eiro.

VID saņems informāciju par fizisko personu kontu atlikumiem gada beigās, kā arī informāciju par debeta un kredīta apgrozījumu iepriekšējā gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!