Darba ņēmēju sociālo nodokli piedāvāts samazināt no 11% uz 10,5%, bet darba devēja maksājamo sociālā nodokļa daļu no 24,09% uz 23,59%.
Tāpat Finanšu ministrija rosina straujāk celt ar IIN neapliekamo minimumu par apgādībā esošajām personām, to paaugstinot no pašreizējiem 80 latiem līdz 116 latiem mēnesī.
Piedāvājums arī paredz atteikties no iepriekš solītā diferencētā ar IIN neapliekamā minimuma ieviešanas un no nākamā gada palielināt neapliekamo minimumu visiem strādājošajiem. Saskaņā ar jauno piedāvājumu, tas pieaugtu no pašreizējiem 45 latiem līdz 53 latiem mēnesī.
Atbilstoši jaunajam piedāvājumam, IIN likmi samazinās tikai 2015.gadā par vienu procentpunktu no 24% līdz 23%. Savukārt 2016.gadā nodokļa likmi plānots samazināt vēl par vienu procentpunktu.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) pēc pirmdien notikušās valdību veidojošo partiju koalīcijas padomes ārkārtas sanāksmes žurnālistiem teica, ka valdību veidojošās partijas vienojušās, ka nākamgad darbaspēka nodokļu slogs samazināms atbilstoši jaunajam Finanšu ministrijas piedāvājumam.
Ar dažām iebildēm šim piedāvājumam esot piekritusi arī Reformu Partija, kuras pārstāvji gan vēl arvien uzskatot, ka labākais variants būtu IIN samazināšana atbilstoši likumā jau nostiprinātajam grafikam, kas paredz nākamgad nodokļa likmi samazināt par diviem procentpunktiem.
RP par Finanšu ministrijas jauno piedāvājumu vēl lems partijas valdes sēdē.
RP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica tagadējo Finanšu ministrijas piedāvājumu atzina par daudz labāku nekā sākotnējo, taču norādīja, ka par atbalstu 2014.gada budžetam RP lems tad, kad būs panākta vienošanās arī par budžeta izdevumu daļu.
Jaunais darbaspēka nodokļu samazināšanas variants ir pa prātam arī Nacionālajai apvienībai (NA), kuru pārstāvošais Imants Parādnieks uzsvēra, ka šis piedāvājums ir daudz labvēlīgāks ģimenēm, kurās aug divi un vairāk bērni, un kurās vecāki pelna līdz 500 latiem mēnesī.
Tiesa gan, NA vēl tīkamāks būtu piedāvājums diferencēt IIN atvieglojumus par apgādībā esošām personām, vēl straujāk ceļot neapliekamo minimumu par bērniem, bet nodokļa atvieglojumu par citiem apgādībā esošajiem saglabājot līdzšinējā līmenī.
Tomēr Finanšu ministrijas ieceri ieviest Latvijā diferencētu ar IIN neapliekamo minimumu strādājošajiem NA neatbalstīja, jo tas tikai sarežģītu nodokļa administrēšanu, sacīja Parādnieks.
Sociālie un sadarbības partneri ir gatavi respektēt un ieviest šo FM piedāvājumu par 1% samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un atteikties no diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanas, tā vietā palielinot vispārējo neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinot no 2015. gada. Šādu uzņēmēju viedokli pirmdien ārkārtas sēdēs atbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome, teikts uzņēmēju organizāciju paziņojumā medijiem.
Taču vienlaikus uzņēmēji arī uzsver, ka valdībai jāveido konstruktīvs dialogs ar nodokļu maksātājiem, lai neatkārtotos šā gada situācija, kad uzņēmēji bija spiesti darboties ar kategoriskām metodēm, lai piespiestu valdību ieklausīties to viedoklī. "Sabiedrības un uzņēmēju tracināšana un mulsināšana ar darbaspēja nodokļu jautājumiem varēja nenotikt, ja valdība atbilstoši uzņēmēju aicinājumam jau pavasarī būtu sākusi nopietnas diskusijas ar partneriem, savlaicīgi nonākot līdz visām pusēm pieņemamam risinājumam," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Iepriekš Finanšu ministrija piedāvāja nākamgad atteikties no likumā jau nostiprinātā IIN likmes samazināšanas grafika, bet tā vietā par vienu procentpunktu samazināt "socnodokļa" likmi darba ņēmējiem, līdz 98 latiem mēnesī palielināt IIN atvieglojumus par apgādībā esošām personām, kā arī ieviest Latvijā diferencētu ar IIN neapliekamo minimumu.
Tā apmērs būtu no 45 latiem mēnesī līdz 98 latiem mēnesī, turklāt zemāko algu saņēmējiem šis nodokļa atvieglojums būtu krietni lielāks nekā lielākas algas saņemošajiem.
