Valsts parāda līmenis nākamgad būs 35% apmērā no IKP. Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekš apstiprināto plānu, saglabājot deficītu 1% apmērā no IKP.
Nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā.
Aizsardzības budžetu nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, paredzot būtiski stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti un paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi. Savukārt iekšlietām paredzēti papildu 21,3 miljoni eiro, nodrošinot līdzekļus sistēmas darbinieku papildu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai.
Veselības ministrijas budžeta apjomu paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai palielinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai.
Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro un rezervēt papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra. Papildu līdzekļi paredzēti gan zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, gan pedagogu algu palielināšanai.
Valdība radusi iespējas palielināt finansējumu arī Latvijas autoceļu uzturēšanai, satiksmes nozarei 2015. gadā papildu piešķirot 32,6 miljonus eiro. Šis finansējums paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.
Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015. gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā. Savukārt Kultūras ministrijai papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts 3,7 miljonu eiro apmērā, nodrošinot līdzekļus, lai varētu pilnvērtīgi sagatavoties Latvijas valsts proklamēšanas simtgades atzīmēšanai, kā arī kultūras darbinieku algu palielināšanai.
Pieņemts lēmums no nākamā gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro uz 360 eiro. Savukārt no 2016. gada paredzēts ieviest diferencēto nepaliekamo minimumu.
Tāpat, strādājot pie 2015. gada budžeta, valdība detalizēti izvērtēja ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtiska uzmanība tika veltīta tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, valdība atbalstīja preikšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.
"Diskutējot par nākamā gada valsts budžetu, jaunā valdība ir pieņēmusi izsvērtus lēmumus, kas tai 2015.gadā ir ļāvis būtiski palielināt fiskālās telpas apmēru, tādējādi nodrošinot iespēju lemt par papildus budžeta izdevumus palielinošiem pasākumiem vairākās nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs. Atzīstams ir arī fakts, ka, neskatoties uz pieņemtajiem lēmumiem, prognozētais deficīts joprojām atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Kā pēc koalīcijas partiju tikšanās portālam "Delfi" norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), lauvas tiesa no sēdē pārrunāta bijis par to, kā pašvaldībām kompensēt ieņēmumu kritumu, kas sagaidāms pēc Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazināšanas par vienu procentpunktu no 24% līdz 23%.
Pašvaldības piedāvājušas šo samazinājumu atcelt, taču nesekmīgi.
Mehānisms kā kompensēt pašvaldību ienākumu kritumu neesot vēl panākts, apliecināja premjere Laimdota Straujuma. Tāpat premjere minēja, ka aizvien tiek meklēti risinājumi, kā atrast papildus finansējumu skolotāju algām.
Savukārt, kā norāda Lembergs, pašvaldības cer sarunu ceļā panāk kādu risinājumu, piemēram, nesamazināt likmi par 1 procentpunktu, bet gan, piemēram, par 0,5 procentpunktiem.
Straujuma norādīja, ka jau šodien budžeta plāns tikšot nosūtīts Eiropas Komisijai (EK).
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumiem Latvijai kā eirozonas dalībvalstij līdz šā gada 15.oktobrim Eiropas Komisijai bija jāiesniedz 2015.gada budžeta plāns. Specifiska procedūra ir paredzēta tajā gadījumā, kad valstij ir vēlēšanas, līdz ar to plānu bija iespējams nodot vēlāk.
Straujuma apliecināja, ka nākamā gada budžeta deficīts paliks 1% apmērā, savukārt IKP izaugsme paredzēta 2,8% apmērā.
