Izmantojot unikālo situāciju finanšu tirgos, valsts parāda vadības ietvaros ir īstenota ASV dolāros uzņemto parāda saistību daļēja pārfinansēšana ar atbilstoša termiņa eiro obligācijām, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā.
Izdevīgo situāciju ASV dolāru obligāciju atpirkšanai noteica finanšu tirgos pastāvošās būtiskās atšķirības starp Latvijas ASV dolāru obligāciju un eiro obligāciju kredītriska uzcenojumiem. Tādējādi šo darījumu rezultātā ir samazināti valsts parāda apkalpošanas izdevumi vidējā termiņā.
Panāktais valsts parāda apkalpošanas izdevumu samazinājums līdz 2021. gadam novērtēts aptuveni 85 miljonu eiro apmērā, kas pozitīvi ietekmēs valsts budžeta bilanci.
"Proaktīvā darbība valsts parāda vadības ietvaros, daļēji pārfinansējot ASV dolāru aizņēmumus ar lētākiem eiro resursiem, tuvāko gadu laikā ļaus ietaupīt budžetā vairākus desmitus miljonu eiro. Pateicoties Valsts kases profesionālajai rīcībai, operatīvi izmantojot finanšu tirgus unikālo situāciju, ir sasniegti valstiski nozīmīgi rezultāti parāda vadībā," uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Pēc šā gada 30. novembrī publicētā aicinājuma investoriem atpārdot to īpašumā esošās Latvijas 2011. gadā un 2012. gadā emitētās ASV dolāru obligācijas, 8. decembrī Latvija atpirka ASV dolāru obligācijas par nominālvērtību 650 miljonu ASV dolāru. Vienlaicīgi tika pārtraukti attiecīgo ASV dolāru obligāciju valūtas riska vadībai noslēgtie valūtas mijmaiņas darījumi. Atpirkšanas darījuma finansēšanai tajā pašā dienā tika emitētas jaunas 5 gadu eiro obligācijas 550 miljonu eiro apmērā. Visi norēķini saistībā ar šiem darījumiem tiks veikti līdz gada beigām.
Atpirktās ASV dolāru obligācijas tika emitētas 2011. gadā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 5,25% gadā (ienesīgumu 5,491%) un 2012. gadā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,75% gadā (ienesīgumu 2,889%). Savukārt šā gada 8. decembrī izcenoto jauno 5 gadu eiro obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 0,50% gadā (ienesīgums 0,532%).
Pieprasījums pēc Latvijas jaunajām eiro obligācijām gandrīz trīs reizes pārsniedza piedāvājumu. Galvenokārt interesi izrādīja investori no Eiropas valstīm, tajā skaitā Vācijas, Lielbritānijas, Skandināvijas un Baltijas valstīm, norāda Finanšu ministrijā.
