Valdošā koalīcija šobrīd vilcinās ar nodokļu reformas pieņemšanu, neņemot vērā darba devēju un darba ņēmēju viedokli, uzstāj Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
"Uzsākot nodokļu reformu, sākotnējā iecere bija radīt uzņēmumu attīstībai labvēlīgāku, stabilāku vidi, kas rada priekšnoteikumus ilgtspējīgai un straujākai iekšzemes kopprodukta izaugsmei, nodrošinot tautsaimniecības konkurētspēju Baltijas reģionā," vērš uzmanību LDDK. "Turklāt bija plānots, ka nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi strādājošie, iegūstot lielākus neto ienākumus."
Tomēr, kā uzsver LDDK, pēdējo nedēļu laikā valdošā koalīcija ieņēmusi citu nodokļu reformas kursu. Proti, koalīcija neņem vērā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nodokļu reformas piedāvājumu, kā arī valdības deklarācijā uzsvērto virzību uz nodokļa samazinājumu darbaspēkam.
Līdz ar to LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs aicina "koalīcijas partijas neignorēt pilsoniskās sabiedrības un sociālā dialoga pamatprincipus, pieņemot lēmumus aiz slēgtām durvīm un nerēķinoties ar nodokļu maksātāju – darba devēju un darba ņēmēju – viedokli".
Darba devēji nepiekrīt publiski paustajam viedoklim par lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes progresivitāti, jo tas samazinās motivāciju maksāt nodokļus, līdz ar to palielinās ēnu ekonomiku.
"Tādēļ, lai panāktu līdzsvarotu un pārredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus, aicinu valdību sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi un kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem vienoties par tālāko rīcību," aicina Gavrilovs.
LDDK atgādina, ka visas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes puses ir atbalstījušas Finanšu ministrijas iepriekš izstrādāto projektu "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2022. gadam".
Pamatnostādnes paredzēja samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) no 23% līdz 20% (algām līdz 45 tūkstošiem eiro gadā), ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.
Paredzēts arī palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (2020. gadā pensionāriem līdz 300 eiro), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes premjers Māris Kučinskis (ZZS) prezentēs galīgos nodokļu reformas risinājumus. Jau līdz šim koalīcija vienojusies par sociālo iemaksu pieaugumu, savukārt par lielāku IIN likmes progresivitāti diskusijas vēl turpināsies pirmdien.
